Aktualitātes

VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki organizē LU konferences sekciju – Piekrastes vides integrētā pārvaldība
13/02/2017

2017.gada 3.februārī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa organizēja Latvijas Universitātes 75. Zinātniskās konferences Vides zinātnes nozares sekciju: “Piekrastes vides integrētā pārvaldība”, kurā tika prezentēti un diskutēti dažādu LU pētījumu projektu rezultāti, t.sk. no ES BONUS programmas BaltCoast projekta. Sekcijā tika nolasīti septiņi referāti, kā arī diskutēti trīs stenda referāti, iesaistot LU ĢZZF maģistratūras studentus.

Konferencē piedalījās kā vides pārvaldības nozares pētījumu autori/doktoranti, tā arī piekrastes pašvaldību un koordinējošās ministrijas pārstāvji. Nozīmīga bija gan starpprojektu, gan arī pētījumu un ikdienas pārvaldības prakses pieredzes apmaiņa, t.sk. par šādām integrētās piekrastes pārvaldības tēmām kā ūdens resursu pārvaldība, sistēmanalīzes metodikas ietvars un sabiedriskā monitoringa attīstības nepieciešamība un iespējas, konkrēti arī diskutējot par krasta erozijas un jūru piesārņojošo atkritumu sabiedrisko monitoringu.


“SUSTINNO” pētniece Vita Zelče piedalās UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijas konferencē “Dokumenti un atmiņas institūcijas”
01/02/2017

2017. gada 30. janvārī godu programmas “Pasaules atmiņa” 25. gadadienai UNESCO Latvijas Nacionālā komisija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā rīkoja konferenci “Dokumenti un atmiņas institūcijas”. Tā kalpoja kā platforma nozares pārstāvju un citu iesaistīto pušu diskusijām par Latvijas un pasaules dokumentāro mantojumu.

Tajā ar referātu “Izaicinājumi atmiņas pētniecībā un interpretācijā” piedalījās valsts pētījumu programmas “SUSTINNO” projekta projekta “Sabiedrības vērtīborientācijas un sabiedrības atjaunošanās” pētniece Vita Zelče. Viņa savā ziņojumā akcentēja, ka atmiņas pētījumi ir kļuvuši par nozīmīgu sociālo un humanitāro zinātņu pētījumu lauku. Iemesli tam meklējami gan 20. gs. traumatiskajā pagātnē, gan šodienas un nākotnes neskaidrībā, gan atmiņas uzkrāšanas un izmantošanas tehnoloģiju attīstībā, gan citos procesos. Atmiņas pētījumi, piemēram, palīdz izprast sabiedrības un indivīdu vērtības, identitātes veidošanās un transformācijas procesus, naida un tolerances kultūru. Raugoties uz atmiņas institūciju darbu, lietderīgs ir Mariannes Hiršas (Marianne Hirsch) pēcatmiņas (postmemory) koncepts. Ar to tiek aprakstīts un pētīts process, kurā top nevis traumatisko pieredzi guvušās paaudzes atmiņstāsts, bet gan nākamās paaudzes (generation after) veidotie stāsti par saviem vecākiem, viņu skaudro dzīvi, viņu vērtībām, viņu pateikto un noklusēto. Vienlaikus šajos stāstos nākamā paaudze ietver arī savu bērnības un pieaugšanas pieredzi un pasauluzskatu, kuru veidojuši viņu vecāki. M. Hiršas šo konceptu izstrādājusi, pētot holokaustā bojāgājušo un izdzīvojušo ģimeņu vēsturi, izzinot tās nedaudzās privātās fotogrāfijas, ko šī paaudze saglabājusi. Atmiņas pētījumu izaicinājums ir izprast: Kāda ir Latvijas cilvēku “pēcatmiņa”? Kādi ir tās tapšanas avoti? Kādi ir nākamās paaudzes “stāsti”? Vita Zelče konferences dalībniekus iepazīstināja arī ar LU programmas ERA.NET RUS+ projektā “LIVINGMEMORIES” un valsts pētījumu programmā “SUSTINNO” notiekošajiem sociālās atmiņas pētījumiem.

Prezentācija.

 


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki organizē LU konferences sekciju – Vides un ilgtspējīgas attīstības pārvaldība: videi draudzīgu rīcību ietvars
31/01/2017

2017.gada 27.janvārī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa organizēja Latvijas Universitātes 75. Zinātniskās konferences sekciju: “Vides un ilgtspējīgas attīstības pārvaldība: videi draudzīgu rīcību ietvars”, kurā tika nolasīti astoņi referāti, tai skaitā no VPP projekta trīs referāti un tiek publicētas LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) konferences sekciju tēzes.

LU konferences vides pārvaldības sekcija katru gadu pulcē vides pārvaldības nozares un citu nozaru speciālistus un doktorantus, iepazīstinot ar vides un ilgtspējīgas attīstības pārvaldības pētniecības un projektu aktualitātēm Latvijā, īpaši, videi draudzīgu rīcību un rīcībpolitiku attīstības ietvara kontekstā. Nozīmīga ir savstarpējā pieredzes apmaiņa, šaurāku vides pārvaldības tēmu speciālistiem radot iespēju paraudzīties uz vides un ilgtspējīgas attīstības pārvaldības problemātiku no sistēmiskās un starpnozaru tematikas aspektiem, atšķirīgiem no viņu ikdienas darbā un pētījumos sastopamā.

Būtiska vieta vides pārvaldības dažādo sektoru ziņojumu vidū bija interdisciplinārām un integratīvajām tēmām: videi draudzīga rīcība pašvaldībās, mājsaimniecībās un skolās, trokšņu un atkritumu pārvaldības specifika, kā arī salīdzinoši jaunām aktualitātēm kā enerģētiskā nabadzība un pilsētu sarukšana.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki organizē semināru Valmieras pilsētas skolēniem un skolotājiem
30/01/2017

2017.gada 25.janvārī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa Valmierā organizēja diskusiju semināru pilsētas 2 skolu skolēniem un skolotājiem, kā arī pārstāvjiem no Vidzemes Augstskolas un pilsētas pašvaldības. Seminārā tika kopīgi apspriests Valmieras mājsaimniecību anketēšanas process un saturs par videi draudzīgu rīcību, kuru veica skolēni un kas tika organizēts sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību. Tika pasniegti arī dalības un pateicības sertifikāti skolēniem un skolotājiem, kā arī novadīta interaktīva nodarbība par patēriņa jautājumiem un Ekopēdu. Sadarbība tiks turpināta, gatavojot gala ziņojumu un rīcībpolitikas priekšlikumus. Pavasarī paredzēts arī noslēguma diskusiju seminārs Valmieras pilsētas pašvaldībā.


Iepazīstina ar Marijas Sklodovskas-Kirī mācību inovatīvs programmas projektu
18/12/2016

LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Vita Zelče un pētnieks Oskars Gruziņš LR1 žurnālista Eduarda Liniņa autorraidījumā "Šīs dienas acīm" iepazīstināja ar LU īstenoto Marijas Sklodovskas-Kirī mācību inovatīvs programmas projektu "Karā dzimušie bērni – pagātne, tagadne un nākotne” (Children Born in War; CHIBOW)un Latvijas pētnieku uzdevumiem tajā.

Avots: E.Liniņš. LU iesaistījusies projektā „Karā dzimušie bērni – pagātne, tagadne un nākotne. LR1, 18.12.2016. http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/siis-dienas-aciim/lu-iesaistijusies-projekta-kara-dzimusie-berni--pagatne-tagadne-.a78805/


SEMINĀRS PAR NABADZĪBAS UN SOCIĀLĀS ATSTUMTĪBAS RISKIEM - MĒRĪJUMU METODIKU UN TO, KO NEVAR NOMĒRĪT
13/12/2016

Tekstu sagatavoja: Baiba Bela

2016.gada 9.decembrī šaurā lokā ļoti veiksmīgi noritēja SUSTINNO 2. projekta zinātniskais seminārs, kurā tika aplūkoti šī gada izpētes rezultāti nabadzības un sociālās atstumtības risku izpētē un tika diskutēts par tālāko pētījumu virzieniem un politikas rekomendācijām.

Mareks Niklass iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem strādājošo nabadzības izpētē, kas parāda gan problēmas nopietnību, gan pētījuma izvēlētās metodoloģijas lietderību - salīdzinot Eurostat un Centrālās statistikas pārvaldes apkopotos datus par strādājošo nabadzību ar VPP SUSTINNO aptaujas datiem, jāsecina, ka pieejamie statistikas dati pilnībā nenovērtē strādājošo nabadzības izplatību Latvijā. Piemēram, 2014.gadā nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars strādājošo grupā bija virs 10%. Tomēr, atkarībā no analīzē izmantotajiem indikatoriem, strādājošo nabadzības izplatību var novērtēt aptuveni 14-15% apjomā. Aprēķinu rezultāti mainās, kad līdzās klasiskiem ienākumu nabadzības un materiālās deprivācijas rādītājiem ietver rādītājus par medicīnisko pakalpojumu pieejamību (vai pēdējā gada laikā bija situācija, kad nevarēja samaksāt par ārsta izrakstītām zālēm un nevarēja atļauties nozīmētos izmeklējumus). Latvijā šie indikatori ir ļoti svarīgi, ņemot vērā zemos izdevumus veselības aprūpei no IKP un augstos pacientu līdzmaksājumus. Ienākumu apakšējā kvintilē gandrīz piektā daļa iedzīvotāju nav varējuši iegādāties ārsta nozīmētās zāles vai atļauties nozīmētos izmeklējumus, kas gandrīz piecas reizes pārsniedz ES vidējos rādītājus iedzīvotājiem šajā ienākumu grupā. Ņemot vērā veselības nozīmi labai dzīves kvalitātei un pilnvērtīgai dalībai darba tirgū, šie rādītāji jāuzlūko kā kritiski un nopietni jādomā par situācijas risinājumiem. Aplūkojot saistību starp strādājošo nabadzības rādītājiem un sociālās aizsardzības izdevumiem starpvalstu salīdzinājumā, parādās skaidra sakarība - valstīs ar augstākiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai strādājošo nabadzības rādītāji ir ievērojami zemāki. Latvijā zemo algu sektorā strādājošie sastopas ne tikai ar zemākajiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai, bet arī augstākajiem nodokļiem tieši zemāko ienākumu kategorijai, kas viņus nostāda sevišķi sliktā situācijā. Līdzšinējie statistisko datu apsekojumi arī nesniedz priekšstatu par strādājošo nabadzības izplatību atsevišķās iedzīvotāju grupās – dažādos Latvijas reģionos, iedzīvotāju grupās ar sliktu veselības stāvokli, kā arī latviešu un nelatviešu grupās. Analizējot strādājošo nabadzības rādītājus dažādās iedzīvotāju grupās, pētnieks nāk pie slēdziena, ka mērķēta palīdzība atsevišķām iedzīvotāju grupām – mazkvalificētam darbaspēkam, personām ar sliktu veselību un nepilngadīgiem bērniem, var ievērojami samazināt nabadzības risku strādājošajiem. Pētījuma noslēdzošajā posmā plānots strādāt pie politikas rekomendāciju izstrādes un plašākam sabiedriskām diskusijām par šo jautājumu.

Savukārt Baiba Bela padziļināti analizēja cilvēku subjektīvo nabadzības pieredzi, kā vienu no problēmām iezīmējot arī pieredzi saskarsmē ar sociālās politikas veidoto sociālās drošības sistēmu. Tiek attīstīta Latvijai jauna diskusija par kompleksu skatījumu uz dzīvi ar nepietiekošiem vai ierobežotiem līdzekļiem un nabadzības jēdziena lietojuma ētiskumu un morālajām sekām - daudzi starptautiski pētījumi parāda, ka grūtībās nonākuši cilvēki nelieto apzīmējumu “nabadzīgs” attiecībā uz sevi un uzskata to par aizvainojošu. Tika aplūkots arī plašāks Latvijas fons - neskatoties uz konstitucionāli nostiprināto valsts atbildīgumu par iedzīvotāju labklājību, neoliberālā filosofija uzsver, ka katrs pats ir savas laimes kalējs. Rezultātā varam konstatēt morālu apjukumu visos līmeņos, ar tendenci atbildību novirzīt no valsts uz indivīda pleciem - to var redzēt gan sociālās drošības sistēmā, kas sociālo risku iestāšanās situācijā sniedz pieticīgu atbalstu īsu laiku, gan turīgāko iedzīvotāju protestos pret solidaritātes principu ienākumu pārdalē, gan arī pašu grūtībās dzīvojošo cilvēku šaubām, ciktāl vainot pašiem sevi un ciktāl tomēr sagaidīt noteiktu atbalstu no valsts. Kā sevišķi jūtīga grupa, kurai nav izstrādāti tās vajadzībām piemēroti instrumentu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, parādās sievietes ar zemu izglītību un nepilngadīgiem bērniem (kuras audzina bērnus vienas, kā arī daudzbērnu mātes neatkarīgi no ģimenes stāvokļa), sevišķi lauku teritorijās ar niecīgām tālākas izglītošanās un darba iespējām. Seminārā apdziļināti tika aplūkota tieši viņu pieredze, norādot uz izcelsmes ģimenes izšķirošo nozīmi, resursu radošu izmantošanu grūtību pārvarēšanai un arī nabadzības psiholoģiskajām sekām. Personiskās pieredzes stāsti ļoti labi parāda, ko nozīmē dzīve pārapdzīvotā platībā (piemēriem, kad diviem skolēniem ir jādala viens galds, lai sagatavotu mājasdarbus), nepietiekoša nauda zāļu iegādei (kad dažkārt ir jāizlemj, vai pirkt zāles sev vai bērnam), ko psiholoģiski nozīmē - lūgt palīdzību un apzināties, ka nav iespējams pilnvērtīgi pildīt ģimenes apgādnieka vai mātes lomu. Nozīmīgi, ka gandrīz visi intervētie cilvēki vismaz vienu reizi ir saskārušies ar pazemojošu attieksmi no sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Tajā pašā laikā citu pētījumu lauka darbā un sarunās ar sociālajiem darbiniekiem parādās cita situācija, kas drīzāk pasvītro grūtības izšķirt pabalstu izkrāpējus no tiem, kuriem patiešām palīdzība ir nepieciešama, kā arī klientu agresivitāti un darbinieka neaizsargātību un atbalsta trūkumu darbā ar sarežģītiem klientiem. Diskusijās, kurās piedalījās arī projekta pētniece, psiholoģe Vineta Silkāne, tika aplūkota valsts apmaksāta psiholoģiska atbalsta nepieciešamība grūtībās nonākušiem cilvēkiem, sevišķi ilgstošiem sociālo dienestu klientiem. Kā nozīmīga problēma tika identificēta arī zemā darba samaksa palīdzošajās profesijās, kas kombinācijā ar augstu darba intensitāti un bieži vien nepietiekošu atbalstu darbā ar sarežģītiem klientiem, rada papildus riskus, ka sociālie pakalpojumi netiek sniegti pietiekoši kvalitatīvi, lai palīdzētu pēc būtības. Trešā problemātiskā joma, kurā būtu jāstrādā pie rekomendācijām, tika identificēta sociālās palīdzības un pakalpojumu sistēmas neelastība, kas kopumā nesekmē atgriešanos darba tirgū dažām iedzīvotāju grupām un citām neļauj efektīvāk mazināt nabadzības un sociālās atstumtības riskus (sevišķi ģimenēm ar bērniem). Tiesa, jau Pasaules Banka 2013. gadā identificēja problēmas, kas saistītas ar maziem pabalstiem, zemu pārklājumu un elastības trūkumu sistēmā, pagaidām ir tikuši veikti nelieli uzlabojumu (piemēram, bezdarba pabalsts netiek “nogriezts” uzreiz pēc darba uzsākšanas). Projekta noslēdzošā posmā šo tēmu plānots attīstīt vairākos virzienos - analizējot sasaistē ar cilvēktiesību un cilvēka cieņas principu, valsts lomu kompleksā labklājības sekmēšanā, rosinot plašākas diskusijas sabiedrībā par mijiedarbību starp personisko atbildību, pilsonisko solidaritāti un valsti, kā arī padziļināti analizējot citas sociālā riska grupas un izstrādājot rekomendācijas sociālās politikas veidotājiem un īstenotājiem.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki organizē semināru Liepājas pilsētas skolēniem un skolotājiem
09/12/2016

2016.gada 5.decembrī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa Liepājā organizēja diskusiju semināru pilsētas 4 skolu skolēniem un skolotājiem. Seminārā tika kopīgi apspriests Liepājas mājsaimniecību anketēšanas process un saturs par videi draudzīgu rīcību, kuru veica skolēni un kas tika organizēts sadarbībā ar Liepājas pilsētas Domi. Kopumā par videi draudzīgu rīcību savās mājsaimniecībās anketas aizpildīja 364 Liepājas pilsētas mājsaimniecību pārstāvji. Tika pasniegti arī dalības un pateicības sertifikāti skolēniem un skolotājiem, kā arī novadīta interaktīva nodarbība par patēriņa jautājumiem un Ekopēdu. Sadarbība tiks turpināta, gatavojot gala ziņojumu un rīcībpolitikas priekšlikumus. Nākošgad paredzēts arī noslēguma diskusiju seminārs Liepājas pilsētas Domē.


Notikusi VPP SUSTINNO 3.posma rezultātu publiskā apspriešana
05/12/2016

2016.gada 2.decembrī norisinājās Valsts pētījumu programmas “Inovācija un ilgtspējīga attīstība: Latvijas pēckrīzes procesi globālā kontekstā (SUSTINNO)” 3.posma rezultātu publiskā apspriešana. Diskusiju atklāja programmas vadītājs Jānis Ikstens, kurš klātesošos iepazīstināja ar kopējām programmas ievirzēm un galvenajiem sasniegtajiem rezultātiem, noslēdzoties programmas 3.posmam. Pasākuma turpinājumā tika prezentēti VPP SUSTINNO četru projektu sasniegtie rezultāti, galvenās pētnieciskās atziņas, klātesošajiem iesaistoties aktīvās diskusijās.

Programmā:

VPP SUSTINNO programma un tās izpildes gaita, vadītājs Jānis Ikstens

4.projekts „Vides daudzveidība un ilgtspējīga izmantošana”, vadītājs Raimonds Ernšteins

3.projekts „Sabiedrības vērtīborientācijas un sabiedrības atjaunošanās”, vadītājs Jānis Ikstens

2.projekts ”Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija”, vadītāja Baiba Bela

• B.Bela

• L.Rasnača

• L.Melece

1.projekts „Ekonomiskā konkurētspēja un inovācija tautsaimniecībā”, vadītāja Marija Krūmiņa

• BICEPS

• AREI


Kā pētīt trauslas atmiņas par sāpīgu pieredzi
01/12/2016

Kirsti Salmi-Niklander (Helsinki Univerisity) iepazīstina ar plenārsēdes vieslektoru Sean Field ( University of Cape Town)

Teksts: Baiba Bela, foto: Kristiina Takkinen, FOHN

Ziemeļvalstu un Baltijas mutvārdu vēstures pētnieki sesto reizi tikās Helsinkos, lai diskutētu par to, kā pētīt trauslas atmiņas par sāpīgu pieredzi. Starptautiskais Somu Mutvārdu vēstures tīkla simpozijs pirms 12 gadiem sākās kā Ziemeļvalstu un Baltijas mutvārdu vēstures pētnieku tikšanās domu un pieredzes apmaiņai. Šī gada 24. un 25. novembrī konferencē piedalījās 40 zinātnieki no trīs kontinentiem un tā ir izaugusi par nozīmīgu nozares diskusiju un pētnieku tīklošanās pasākumu. Simpozijs tiek rīkots sadarbībā ar Somu literatūras biedrību un Somijas Zinātņu akadēmiju un šogad tā tēma bija “Trauslās atmiņas: veicot mutvārdu vēsturi ar ievainojamiem stāstītājiem” (Fragile Memories: Doing Oral History with Vulnerable Narrators). Latvijas Universitāti pārstāvēja Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore un valsts pētījumu programmas SUSTINNO vadošā pētniece Baiba Bela un Filozofijas un socioloģijas Mutvārdu vēstures pētnieku grupas vadošā pētniece Ieva Garda-Rozenberga. Vēl Latvijas zinātniekus pārstāvēja Daugavpils Universitātes mutvārdu vēstures pētnieki - vēstures profesore Irēna Saliniece un doktorante Maija Grizāne, kuras pievērsās deportēto cilvēku dzīves stāstiem un deportāciju interpretācijai Latgales vecticībnieku kopienā.

Konferences plenārsēžu vieslektori  un rīkotāja - Malin Thor Tureby (Linkoping University), Anne Heimo (organizer, FOHN, University of Turku), Anna -Kaisa Kuusisto –Arponen (University of Tampere), Ulla Savolainen (University of Helsinki), Sean Field ( University of Cape Town)

Konferencē tika diskutēts gan par teorētiskām problēmām ievainojamības konceptualizēšanā (piemēram, ka nevar likt vienlīdzības zīmi starp ievainojamību un rīcībspējas trūkumu), gan par metodoloģiskām problēmām sāpīgas pieredzes izpētē (piemēram, kā veidot un pēc pētījuma pārtraukt attiecības ar cilvēkiem, kuri pieredzējuši traumējošus, vardarbīgus notikumus), kā arī tika aplūkoti pētījumi ļoti plašā tēmu spektrā - Ingrijas somu deportāciju pieredze 1930. gadu Krievijā, aparteīda režīma un tā seku pieredze mūsdienu Dienvidāfrikas Republikā; ebreju kā etniskas minoritātes Zviedrijā pieredzes arhivēšana, vara ieguvju strādnieku kopienas vēstures dokumentēšana Mičiganā, ASV u.c. Abas LU pētnieces runāja par komplicētām mūsdienu pieredzēm. I. Garda-Rozenberga iepazīstināja ar pētījumu par etnisko un naratīvo dzīvesstāstu dažādību, aplūkojot Latvijas krievu dzīvesstāstus. Pētniece lietoja dialoģiskās atminēšanās pieeju, pievēršoties gan vienojošajam, gan atšķirīgajam, lai palīdzētu pārvarēt latviešu un krievu kopienu pieredzes plaisas un pretrunas. B.Bela runāja par paradoksu, ka neskatoties uz augstajiem nabadzības un sociālās atstumtības rādītājiem Latvijā, grūtos apstākļos dzīvojošo cilvēku balss sabiedrībā ir praktiski nedzirdama. Pētniece pievērsās jaunu sieviešu bez izglītības, bet ar nepilngadīgiem bērniem un sarežģītām partnerattiecībām, pieredzei - kā dzīves gaitā ir veidojusies patreizējā situācija un ko nozīmē dzīve ar ilgstoši trūkstošiem resursiem (ne tikai materiālā izteiksmē, bet arī ar ierobežotu piekļuvi izglītībai, kultūrai, veselības aprūpei, kā arī ierobežotām iespējām uzturēt sociālās saites).

Konferences ievadā dalībniekiem tika uzdāvināts Eiropas nozīmīgākā mutvārdu vēstures nozares žurnāla “Oral History” 2016. gada rudens speciālizlaidums, veltīts mutvārdu vēsturei Ziemeļvalstīs un Baltijā, ko veido tikai pieci raksti. Līdzās somu, igauņu un zviedru pētnieku publikācijām, Latviju pārstāv B. Belas, I. Gardas-Rozenbegras un Māras Zirnītes raksts, kurš iepazīstina ar 20 gadus ilgu darbu ar Zviedrijas latviešu kopienu un atmiņu sarežģīto ceļojumu laikā un telpā, šķērsojot paaudžu un valstu robežas. Tas ir nozīmīgs solis Latvijas mutvārdu vēstures pētījumu rezultātu internacionalizācijas virzienā. Bet konferences noslēgumā visi dalībnieki tika aicināti pēc diviem gadiem tikties Starptautiskās mutvārdu vēstures asociācijas (IOHA) kongresā Ivaskilas Universitātē Somijā.


“SUSTINNO” pētniece Vita Zelče piedalās Slāvu, Austrumeiropas un Eirāzijas studiju asociācijas 48. gadskārtējā konventā
20/11/2016

Valsts pētījumu programmas “SUSTINNO” projekta “Sabiedrības vērtīborientācijas un sabiedrības atjaunošanās” pētniece Vita Zelče pēc Vācijas vēstures institūta Varšavā uzaicinājumā piedalījās Slāvu, Austrumeiropas un Eirāzijas studiju (Association for Slavic, East European & Eurasian Studies, ASEES) 48. gadskārtējā konventā Vašingtonā (ASV) 2016. gada 16.–20. novembrī.

ASEES ir viena no nozīmīgākajām akadēmiskajām organizācijām, kas apvieno Austrumeiropas un bijušās Padomju Savienības reģiona pētniekus. Šī asociācija ir gadus dažādas ASV pilsētas rīko savas gadskārtējās konferences. 2016. gada konference ar nosaukumu “Globālās sarunas” (Global Conversations) notika Vašingtonā.

Vācijas vēstures institūts Varšavā tajā piedalījās ar sekciju “Attēli ģimeņu albumos – privātās fotogrāfijas kā Centrāleiropas vēstures avots, 1944–1960”. Tās iniciatore institūta direktora vietniece profesore Ruta Leiseroviča (Ruth Leiserowitz). Viņa arī uzstājās ar ziņojumu par kara ietekmi uz ģimeni. Klaipēdas Universitātes profesore Silva Počute (Silva Pocyte) iztirzāja Klaipēdas apkaimes Algonenas ciema vēsturi, analizējot fotogrāfijas. Savukārt Latvijas Universitātes profesore Vita Zelče aplūkoja Latvijas sieviešu veidotos albumus, tajos rodamās tēmas un vēstījumus. Savukārt Humbolta Universitātes pētniece Eva Pluharova-Grigiene (Eva Pluhařová-Grigienė) vērtēja sekcijā izskanējušo referātus un apkopoja to galvenās atziņas. Viens no galvenajiem secinājumiem, ka padomju okupācijas laikā veidotie ģimeņu albumi galvenokārt iemieso ģimenes un privātās dzīves vēstījumus. Bez konteksta zināšanām, tos nav iespējams izmantot kā vēstures un sociālās atmiņas pētījumu avotus. Tomēr tie uzskatāmi par nozīmīgiem padomju sabiedrības vērtībpētījumu informācijas sniedzējiem. Vācijas vēstures institūtam Varšavā ir iecere šajā sekcijā izskanējušos referātus apkopot rakstu krājumā.


Notiks VPP SUSTINNO 3.posma rezultātu publiskā apspriešana
15/11/2016

2016.gada 2.decembrī plkst.10:30 tiek rīkota valsts pētījumu programmas “Inovācija un ilgtspējīga attīstība: Latvijas pēckrīzes procesi globālā kontekstā (SUSTINNO)” 3.posma rezultātu publiskā apspriešana. Norises vieta: Kalpaka bulvāris 4, 327.telpa, 3. stāvā.

Plānotā programma:

10:10-10:30 Reģistrācija

10:30-10:50 VPP SUSTINNO programma un tās izpildes gaita, vadītājs Jānis Ikstens

10:50-11:30 4.projekts „Vides daudzveidība un ilgtspējīga pārvaldība", vadītājs Raimonds Ernšteins

11:30-11:45 Diskusija

11:45-12:05 3.projekts „Sabiedrības vērtīborientācijas un sabiedrības atjaunošanās", vadītājs Jānis Ikstens

12:05-12:20 Diskusija

12:20-12:40 Kafijas pauze

12:40-13:30 2.projekts "Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija", vadītāja Baiba Bela

13:30-13:45 Diskusija

13:45-14:30 1.projekts „Ekonomiskā konkurētspēja un inovācija tautsaimniecībā", vadītāja Marija Krūmiņa

14:30-14:45 Diskusija

14:45-15:00 Noslēguma diskusija

Programma.

Piedalīties aicināti visi interesenti!

Savu dalību lūdzam apstiprināt līdz 2016.gada 1.decembra plkst.14:00, rakstot e-pastu uz anete.skrastina@lu.lv!


Diskusija par Eiropas Sociālo tiesību pīlāru
10/11/2016

Ceturtdien, 10. novembrī, Eiropas Komisijas ierosināto publisko konsultāciju ietvaros Labklājības ministrija rīkoja diskusiju par Eiropas Sociālo tiesību pīlāru. Eiropas sociālo tiesību pīlārs ir EK prezidenta Žana Kloda Junkera iecere sociālas Eiropas stiprināšanai un eirozonas harmonizācijai, kas uzsver trīs būtiskas jomas - vienlīdzīgas iespējas un pieeju darba tirgum, godīgus darba nosacījumus, kā arī adekvātu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību.

Diskusijā piedalījās valsts pārvaldes pārstāvji (piemēram, Kaspars Krumholcs, Ārlietu ministrijas ES koordinācijas un politiku departamenta COREPER I nodaļas vadītājs), pētnieki (piemēram, Raita Karnīte, Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja) un sociālā dialoga partneri (piemēram, Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore). Diskusijas dalībnieki debatēja par šāda politiska dokumenta nepieciešamību un diskusijas tēmas bija saistītas ar esošās sociālās situācijas novērtējumu Eiropā un Latvijā, refleksiju par Eiropas sociālo tiesību kopumu, kā arī par darba un labklājības sistēmu nākotni. Diskusijā piedalījās arī Administratīvās apgabaltiesas tiesnese, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore un Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta īstenotās valsts pētījumu programmas SUSTINNO pētniece Anita Kovaļevska. Viņa uzsvēra sociālās aizsardzības un sociālo tiesību svarīgumu, kā arī uzdeva provokatīvu jautājumu, ko šis dokuments dos (piemēram, kādā veidā papildinās Eiropas sociālo hartu) un kāds būs tā juridiskais statuss. Pētniece norādīja, ka Eiropas Sociālo tiesību pīlārs varētu dot kopīgus risinājums kopīgām problēmām - piemēram, vienotus principus minimālā ienākuma līmeņa noteikšanai, pensiju aprēķināšanai un citiem jautājumiem. Vairāki dalībnieki Latvijas situācijas raksturojumā minēja veselības aprūpes pieejamības un ilgstošās aprūpes problēmas, nevienmērīgo reģionālo attīstību un tās sekas uz ienākumu nevienlīdzību un iespēju nevienlīdzību, kā arī norādīja uz mūžizglītības pieaugoši svarīgo lomu globālas konkurences un strauji mainīga darba tirgus apstākļos. Savukārt Eiropas kontekstā kā svarīgi un pretrunīgi jautājumi tika minēti līdz šim veikto kohēzijas un harmonizācijas pasākumu nepietiekošie rezultāti, augošā spriedze starp solidaritāti un uz sevi vērstām interesēm (kā indivīdu, tā sociālu grupu un valstu līmenī), grūtības ievērot jau esošos dokumentus (piemēram, Eiropas sociālo hartu). Kopumā diskusiju gaisotne rosināja domāt par riska sabiedrības realitāti - dzīvi augstas nenoteiktības un neparedzamas nākotnes apstākļos.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki organizē un novada apmācību semināru Valmierā
18/10/2016

2016.gada 17.oktobrī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa Valmierā, sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, organizēja un novadīja apmācību semināru Valmieras skolu skolotājiem un vairākiem citiem interesentiem, kuri veiks pilsētas mājsaimniecību anketēšanu videi draudzīgas rīcības jautājumos. Apmācību seminārs notika visu piecu Valmieras vidusskolu skolotājiem, kurā tika arī izdalītas vairāk nekā 500 anketas izplatīšanai un aizpildīšanai dažādās Valmieras pilsētas mājsaimniecībās. Izvēlētās skolas kopumā nosedz visu pilsētas teritoriju, tās apkaimes un anketēti tiks dažādu mājsaimniecību pārstāvji. Seminārā tika nolemts anketēšanu pabeigt viena mēneša laikā.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki organizē un novada apmācību semināru Liepājā
12/10/2016

2016.gada 10.oktobrī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa Liepājā, sadarbībā ar Liepājas pilsētas Domi un tās Izglītības pārvaldi, organizēja un novadīja apmācību semināru Liepājas skolu skolotājiem un skolēniem, kuri veiks pilsētas mājsaimniecību anketēšanu videi draudzīgas rīcības jautājumos. Apmācību seminārs notika 65 skolēniem un viņu skolotājiem no četrām Liepājas vidusskolām, kurā tika izdalītas arī 600 anketas izplatīšanai un aizpildīšanai dažādās Liepājas pilsētas mājsaimniecībās. Izvēlētās skolas kopumā nosedz visu pilsētas teritoriju, tās apkaimes un anketēti tiks dažādu mājsaimniecību pārstāvji. Seminārā tika nolemts anketēšanu pabeigt viena mēneša laikā.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki organizē ekspertu apaļā galda diskusiju Valmierā par videi draudzīgu rīcību
11/10/2016

2016.gada 6.oktobrī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa Valmierā, sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, organizēja un uzstājās ekspertu apaļā galda diskusijā par videi draudzīgu rīcību Valmieras pilsētā. Projekta pētnieki prezentēja interviju rezultātus Valmieras pilsētā, kuras tika veiktas projekta ietvaros, un uzklausīja ekspertu viedokli par šo pētījumu. Diskusijas laikā tika iezīmēti nākamie soļi mājsaimniecību anketēšanai par videi draudzīgu rīcību Valmieras pilsētā.

Informācija par semināru Valmieras laikrakstā eliesma: http://www.eliesma.lv/no-ka-esam-gatavi-atteikties-vides-laba


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki organizē skolu semināru Valmierā par videi draudzīgu rīcību mājsaimniecībās
11/10/2016

2016.gada 6.oktobrī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa Valmierā, sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, organizēja semināru skolu pārstāvjiem par videi draudzīgu rīcību mājsaimniecībās. Tika panākta vienošanās ar klātesošo Valmieras skolu direktoriem par skolēnu dalību Valmieras mājsaimniecību anketēšanā videi draudzīgas rīcības jautājumos. Skolas izrādīja lielu interesi par iesaistīšanos šajā procesā, tādējādi iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, kā arī iespēju skolēniem piedalīties un dot ieguldījumu Valmieras vides sakārtošanā. Seminārā tika nolemts oktobra vidū Valmierā veikt skolotāju apmācību par anketēšanas procesu, kuri, savukārt, pēc tam to veiktu ar savas skolas skolēniem.


SUSTINNO pētnieki aicina apmeklēt konferenci “Biogrāfiskie pētījumi: nevienlīdzība un inovācijas” 2016.gada 22.-23.septembrī
21/09/2016

Ik otro gadu Eiropas Sociologu asociācijas (ESA) pētnieku tīkls “Biogrāfisks skatījums uz Eiropas sabiedrībām” rīko konferenci, lai iepazītos ar jaunāko pētījumu rezultātiem un diskutētu par biogrāfisko metožu lietojumu socioloģijā. Šogad konference notiek Rīgā, sadarbībā ar Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūtu (SPPI) un valsts pētījumu programmu SUSTINNO. Konferences tēma ir “Biogrāfiskie pētījumi: nevienlīdzība un inovācijas un tā notiek 22.-23. septembrī viesmīlīgajās LU Sociālo zinātņu fakultātes telpās, Jesaja Berlina auditorijā (1.stāvā pa labi).

Konferencē piedalās gandrīz 30 sociologi no universitātēm un pētnieciskajiem institūtiem Polijā (Lodzas, Varšavas, Poznaņas), Vācijā (Getingenes, Berlīnes, Magdeburgas, Augsburgas), Austrijā, Somijā, Lielbritānijā un Latvijā, kā arī pa vienam pārstāvim no Izraēlas un Krievijas pētnieciskajiem institūtiem. Kā konferences goda lektores uzstāsies Bristoles Universitātes emeritētā profesore un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Vieda Skultāne un Gētes Universitātes Frankfurtē pie Mainas profesore Ursula Apitča (Ursula Apitzsch). Vieda Skultāne caur bezcerības tēmu Latvijā dokumentētos dzīvesstāstos rosinās diskusiju par sabiedrības un indivīda attiecībām, un dzīvesstāstiem kā resursu kontrastējošu ideoloģiju analīzē. Ursula Apitča pievērsīsies 1955. gada itāļu imigrantu Vācijā un viņu bērnu pieredzes analīzei, rosinot diskusiju par transnacionālas dzīves telpas iespējām un riskiem, augšup un lejupejošām dzīves trajektorijām un pieredžu dažādību gan starp vairākām imigrantu paaudzēm, gan starp vienai paaudzei piederīgiem.

Konferencē tiks pievērsta uzmanība plašam jautājumu lokam - sociālajām inovācijām to ieviesēju biogrāfijās, sociālo kooperatīvu vadītāju un sociālo uzņēmēju identitātēm, nabadzības un ilgstoša bezdarba personiskajai pieredzei, darba migrācijai un pārmaiņām mūsdienu Eiropā, kā arī neērtām tēmām un noklusētiem stāstiem - vardarbības ģimenē pārvarēšanai, HIV/AIDS personiskai pieredzei, sociālpolitisku pārmaiņu radītām klusuma zonām. Viena sekcija tiks veltīta arī biogrāfisko pētījumu metodoloģijas jautājumiem.

Konferences tradicionālajā kultūras pasākumā šogad viesojas baltvācu izcelsmes austriešu režisore un mēdiju māksliniece Bettina Henkele. Rīdziniekiem viņas darbs ir pazīstams no Rīgas 2014 kultūras galvaspilsētas dokumentālo filmu programmas. Tagad klātesošie tiks iepazīstināti ar mākslinieces personisko stāstu par trim paaudzēm - vecāsmātes, tēva un meitas pieredzi, aplūkojot traumējošu pieredžu pārmantošanu no paaudzes paaudzē vēstures pārmaiņu kontekstā. Tiks demonstrēti arī fragmenti no topošās filmas.

Konferences darba valoda ir angļu. 

Plašāka informācija par konferences programmu: http://www.esabiographyconference.lu.lv

Konferenci finansiāli atbalsta:

Eiropas sociologu asociācija;

 

Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs ar Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) piešķirtajiem līdzekļiem no Vācijas Ārlietu ministrijas. 


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki organizē semināru Liepājā par videi draudzīgu rīcību mājsaimniecībās
20/09/2016

2016.gada 16.septembrī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa Liepājā Liepājā, sadarbībā ar Liepājas pilsētas Domi un tās Izglītības pārvaldi, organizēja semināru par videi draudzīgu rīcību mājsaimniecībās un Ekoskolu programmu. Tika panākta vienošanās ar klātesošo Liepājas skolu pārstāvjiem par skolēnu dalību Liepājas mājsaimniecību anketēšanā videi draudzīgas rīcības jautājumos. Skolas izrādīja lielu interesi par šo procesu un iesaisti, jo tādējādi tiktu iegūtas jaunas zināšanas un prasmes par līdz šim maz zināmām tēmām un skolēni varētu dot savu ieguldījumu dzimtās pilsētas vides sakārtošanā. Seminārā tika nolemts oktobra vidū Liepājā veikt skolēnu un skolotāju apmācību par anketēšanas procesu.


Eiropas sociologu asociācijas biogrāfisko pētnieku tīkla konference Rīgā strauji tuvojas
13/09/2016

Ik otro gadu Eiropas Sociologu asociācijas (ESA) pētnieku tīkls “Biogrāfisks skatījums uz Eiropas sabiedrībām” rīko konferenci, lai iepazītos ar jaunāko pētījumu rezultātiem un diskutētu par biogrāfisko metožu lietojumu socioloģijā. Šogad konference notiek Rīgā, sadarbībā ar Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūtu (SPPI) un valsts pētījumu programmu SUSTINNO. Konferences tēma ir “Biogrāfiskie pētījumi: nevienlīdzība un inovācijas un tā notiek jau nākamnedēļ - 22.-23. septembrī viesmīlīgajās LU Sociālo zinātņu fakultātes telpās.

Konferencē piedalās gandrīz 30 sociologi no universitātēm un pētnieciskajiem institūtiem Polijā (Lodzas, Varšavas, Poznaņas), Vācijā (Getingenes, Berlīnes, Magdeburgas, Augsburgas), Austrijā, Somijā, Lielbritānijā un Latvijā, kā arī pa vienam pārstāvim no Izraēlas un Krievijas pētnieciskajiem institūtiem. Kā konferences goda lektores uzstāsies Bristoles Universitātes emeritētā profesore un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Vieda Skultāne un Gētes Universitātes Frankfurtē pie Mainas profesore Ursula Apitča (Ursula Apitzsch). Vieda Skultāne caur bezcerības tēmu Latvijā dokumentētos dzīvesstāstos rosinās diskusiju par sabiedrības un indivīda attiecībām, un dzīvesstāstiem kā resursu kontrastējošu ideoloģiju analīzē. Ursula Apitča pievērsīsies 1955. gada itāļu imigrantu Vācijā un viņu bērnu pieredzes analīzei, rosinot diskusiju par transnacionālas dzīves telpas iespējām un riskiem, augšup un lejupejošām dzīves trajektorijām un pieredžu dažādību gan starp vairākām imigrantu paaudzēm, gan starp vienai paaudzei piederīgiem.

Konferencē tiks pievērsta uzmanība plašam jautājumu lokam - sociālajām inovācijām to ieviesēju biogrāfijās, sociālo kooperatīvu vadītāju un sociālo uzņēmēju identitātēm, nabadzības un ilgstoša bezdarba personiskajai pieredzei, darba migrācijai un pārmaiņām mūsdienu Eiropā, kā arī neērtām tēmām un noklusētiem stāstiem - vardarbības ģimenē pārvarēšanai, HIV/AIDS personiskai pieredzei, sociālpolitisku pārmaiņu radītām klusuma zonām. Viena sekcija tiks veltīta arī biogrāfisko pētījumu metodoloģijas jautājumiem.

Konferences tradicionālajā kultūras pasākumā šogad viesojas baltvācu izcelsmes austriešu režisore un mēdiju māksliniece Bettina Henkele. Rīdziniekiem viņas darbs ir pazīstams no Rīgas 2014 kultūras galvaspilsētas dokumentālo filmu programmas. Tagad klātesošie tiks iepazīstināti ar mākslinieces personisko stāstu par trim paaudzēm - vecāsmātes, tēva un meitas pieredzi, aplūkojot traumējošu pieredžu pārmantošanu no paaudzes paaudzē vēstures pārmaiņu kontekstā. Tiks demonstrēti arī fragmenti no topošās filmas.

Konferences darba valoda ir angļu. 

Plašāka informācija par konferences programmu: http://www.esabiographyconference.lu.lv

Konferenci finansiāli atbalsta:

Eiropas sociologu asociācija;

 

Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs ar Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) piešķirtajiem līdzekļiem no Vācijas Ārlietu ministrijas. 


LU Sociālo un politisko pētījumu institūtā jauns projekts konferences atbalstam
08/07/2016

Latvijas Universitātē Sociālo un politisko pētījumu institūtā ir sākts jauns projekts, kuru atbalstījis Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs ar Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) piešķirtajiem līdzekļiem no Vācijas Ārlietu ministrijas.   Projekta mērķis ir starptautiska konference “Biogrāfiskie pētījumu: nevienlīdzība un inovācijas” (Biographical Research: Inequality and Innovation), kas notiks Rīgā šī gada 22.un23. septembrī. Konference veltīta diskusijām par nozīmīgiem mūsdienu Eiropas sociālajiem jautājumiem, kuru kopīgi rīko Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta (SUSTINNO, Baiba Bela) un Eiropas Sociologu Asociācijas pētniecības tīkls 03 “Biogrāfiskais skatījums uz Eiropas sabiedrībām” (Kaja Kazmirska, Lodžas Universitāte Polijā, un Ina Albera, Getingenes Universitāte Vācijā). Konferences fokuss ir uz biogrāfisko pētījumu pienesumu socioloģiskās debatēs par attīstības tendencēm. Biogrāfiskie pētījumi pievērš uzmanību saistībai starp sabiedrību un cilvēku ikdienas dzīvi, biogrāfijām to sociālajos kontekstos. Biogrāfiskā pieeja ar savām specifiskajām pētījumu metodēm (dokumentējot un interpretējot dzīvesstāstus un dzīves vēstures) dod balsi neērtām tēmām vai noklusētiem stāstiem, tādā veidā izaicinot dominējošos publiskos un akadēmiskos diskursus, piemēram - par nevienlīdzību vai inovāciju. Projekts atbalsta divu Vācijas biogrāfiskās socioloģijas pētnieču dalību konferencē. Ar projekta atbalstu plenārsēdes referātu sniegs Ursula Apitča (Ursula Apitzsch), Vācija, Gētes Universitātes Frankfurtē pie Mainas profesore, kurai ir pētījumu pieredze un ekspertīze jautājumos par migrāciju, dzimti, politiku un biogrāfiju. Ar projekta atbalstu sekciju darbā ar referātu piedalīsies viena no konferences organizētājām Ina Albera (Ina Alber), kurai ir pētījumu pieredze un ekspertīze starptautiskos biogrāfiskos pētījumos un jautājumos par transformāciju pēc-sociālisma valstīs.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki tiekas ar Salacgrīvas novada Domes vadību
07/07/2016

2016.gada 5.jūlijā VPP SUSTINNO projekta Nr.4 vadītājs prof. Raimonds Ernšteins un pētnieku grupa Rīgā tikās ar Salacgrīvas novada Domes priekšsēdētāju Dagni Straubergu par tālākās sadarbības veidošanu VPP ietvaros. Tikšanās laikā tika panākta principiāla vienošanās par turpināmo sadarbību ar Salacgrīvas novadu kā projekta modeļteritoriju. Tajā skaitā tika diskutēts un nolemts par jauniem pētnieciskiem darbiem un kopīgiem pasākumiem VPP ietvaros, kā arī par jauniem sadarbības projektiem Salacgrīvas kā Zaļā novada attīstībā uz VPP zinātnisko un metodisko rīcībpolitikas izstrādņu pamata.


VPP SUSTINNO pētniece prezentē pētījuma rezultātus starptautiskā konferencē Zviedrijā
09/06/2016

2016.gada 8.jūnijā VPP SUSTINNO 2.projekta ”Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija” pētniece Anete Vītola starptautiskā konferencē “Exploring New Avenues for Innovation and Research Policies“ Zviedrijas pilsētā Lundā prezentēja pētījuma par valsts lomu sociālās inovācijas Latvijā un Norvēģijā rezultātus. Konferencē, kas tradicionāli veltīta zinātnes un inovācijas politikas analīzei tehnoloģisko inovāciju jomā, jau vairākus gadus tiek organizētas arī vairākas sesijas, kas veltītas sociālo inovāciju problemātikai. Tādējādi akadēmiskajā vidē tiek paplašināts inovācijas jēdziens un meklēti koncepti un metodes, kas var palīdzēt labāk izprast sociālo inovāciju procesus. Anete Vītola savā prezentācijā iepazīstināja ar izmantoto pieeju valsts lomas sociālo inovāciju atbalstam izpratnei, kā arī izklāstīja empīriskā pētījuma, kas analizē vairākus sociālo inovāciju gadījumus Latvijā un Norvēģijā, rezultātus. Konferences dalībnieki atzinīgi novērtēja ieguldīto darbu empīriskā pētījuma veikšanā, kas būtiski papildina pašlaik nepietiekamās zināšanas par sociālo inovāciju autoru mijiedarbību ar valsts institūcijām.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki piedalās lauka studijās Valmierā
06/06/2016

Laika posmā no 2016. gada 1. līdz 5. jūnijam VPP SUSTINNO projekta Nr.4 vadītājs prof. Raimonds Ernšteins un pētnieku grupa piedalījās lauka studijās Valmieras pilsētā sadarbībā ar pašvaldības Domi. Valmierā ir pieņemta Vides deklarācija, kura tika izstrādāta sadarbībā ar Latvijas Universitāti VPP projekta ietvaros. Nākamais solis šajā procesā ir pētījums par videi draudzīgu rīcību Valmieras pilsētā, par ko arī tika intervētas galvenās mērķgrupas lauka studiju ietvaros. Tika arī izvirzīti nākamie uzdevumi pētījumiem par videi draudzīgu rīcību Valmierā, paredzot pilsētas skolu iesaisti mājsaimniecību anketēšanā.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki piedalās Liepājas Universitātes 19. starptautiskajā zinātniskajā konferencē
23/05/2016

2016. gada 19. maijā VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa piedalījās Liepājas Universitātes 19. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Sabiedrība un kultūra: Lokālais un globālais”. Projekta pētnieki nolasīja 8 referātus divās konferences sekcijās - "Ekonomika, vadībzinātne un vides pārvaldība” un “Vides pārvaldība”. Vides pārvaldības sekciju vadīja projekta Nr.4 vadītājs prof. Raimonds Ernšteins un projekta pētnieks Dr. Jānis Kauliņš. Konferencē nolasīto referātu raksti tiks izdoti Liepājas Universitātes Rakstu krājumā.
 


VPP SUSTINNO projekta Nr.1 pētniece piedalās 19. Ziemeļvalstu konferencē par mazo uzņēmumu pētījumiem (19th Nordic Conference on Small Business research (NCSB 2016))
22/05/2016

VPP SUSTINNO projekta Nr.1 pētniece piedalās 19. Ziemeļvalstu konferencē par mazo uzņēmumu pētījumiem (19th Nordic Conference on Small Business research (NCSB 2016))

No 18. līdz 20. maijam Rīgas Ekonomikas augstkolā norisinājās 19. Ziemeļvalstu konference par mazo uzņēmumu pētījumiem (19th Nordic Conference on Small Business research (NCSB 2016)) ar šī gada fokusu uz uzņēmējdarbību un vērtības radīšanu (Entrepreneurship and Value Creation). VPP SUSTINNO projekta Nr.1 dalībniece Marija Krūmiņa konferences ietvaros uzstājās ar prezentāciju “Determinants of early stage entrepreneurship in Latvia and the business cycle”.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki uzstājas Liepājas pilsētas Domes Vides komisijas sēdē
21/05/2016

2016.gada 17.maijā VPP SUSTINNO projekta Nr.4 vadītājs prof. Raimonds Ernšteins un pētnieku grupa uzstājās Liepājas pilsētas Domes Vides komisijas sēdē, kuru vadīja Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš. Projekta pētnieki prezentēja interviju rezultātus Liepājas pilsētā, kuras tika veiktas projekta ietvaros, un uzklausīja Vides komisijas locekļu viedokli par šo pētījumu. Tikšanās laikā tika iezīmēti nākamie soļi pētījumiem par videi draudzīgu rīcību Liepājas pilsētā un konkrēti par Liepājas pilsētas skolu iesaisti mājsaimniecību anketēšanā.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki organizē ekspertu apaļā galda diskusiju Liepājā
20/05/2016

2016.gada 17.maijā VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa Liepājā organizēja un uzstājās ekspertu apaļā galda diskusijā par videi draudzīgu rīcību Liepājas pilsētā. Projekta pētnieki prezentēja interviju rezultātus Liepājas pilsētā, kuras tika veiktas projekta ietvaros, un uzklausīja ekspertu viedokli par šo pētījumu. Diskusiju laikā izkristalizējās tie aspekti, kuriem vēl pētījuma turpinājumā jāpievērš pastiprināta uzmanība.


VPP SUSTINNO projekta Nr.1 pētniece piedalās Starptautiskā zinātniskajā konferencē
14/05/2016

No 12. līdz 14. maijam Rīgā notika Latvijas universitātes organizēta starptautiska zinātniskā konference "Jauni izaicinājumi ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstībai - 2016". Šajā konferencē BICEPS pārstāvēja VPP SUSTINNO projekta Nr.1 pētniece Marija Krūmiņa sekcijā "Modelling in Economics and Business" ar prezentāciju "Entrepreneurship and the business cycle in Latvia".

Prezentācija pieejama šeit: http://biceps.org/lv/jaunumi/VPP_prezentacija_12maijs_2016


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki tiekas ar Valmieras pilsētas Domes amatpersonām
12/05/2016

2016.gada 10.maijā prof. Raimonds Ernšteins un Dr. Jānis Kauliņš Valmierā tikās ar Valmieras pilsētas Domes Attīstības pārvaldes vadību un vides pārvaldības un attīstības plānošanas tematikas atbildīgajām amatpersonām par sadarbības tālāku veidošanu VPP ietvaros. Tikšanās laikā tika atjaunota vienošanās par Valmieras pašvaldību kā VPP projekta pētījumu modeļteritoriju. Tāpat arī tika saskaņota LU gatavotā pašvaldības mērķgrupu intervēšanas sistēma un kārtība, kā arī ieplānota sadarbība ar Valmieras pašvaldību arī iedzīvotāju mājsaimniecības aptaujas izstrādē un līdzfinansējumā par videi draudzīgas rīcības attīstību pilsētā. Tas ir kļuvis īpaši aktuāli kopš 2015.gada 29.janvārī pašvaldība pieņēma lēmumu par Valmieras pilsētas Vides Deklarāciju.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki iesniedz projekta pieteikumu ES zinātnes sadarbības programmai COST
25/04/2016

2016.gada 24.aprīlī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa kopā ar pārējām partnervalstīm iesniedz projektu ES programmas COST pieteikumu – “Innovating research with local communities”. Projekta konsorciju vada Dr. Monica Mesquita (Marine and Environmental Science Centre, Education, Policy and Governance Unit) no Portugāles, sadarbībā ar pētniecības institūcijām no Lielbritānijas, Vācijas, Spānijas, Beļģijas, Austrijas, Lietuvas, Latvijas.


VPP SUSTINNO projekta Nr.1 pētniece piedalās 8. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Information Society and modern Business. Modern Trends in Bussiness: Globalization vs Localization”
23/04/2016

8. Starptautiskā zinātniskā konference “Information Society and modern Business. Modern Trends in Bussiness: Globalization vs Localization” notiek no 23. līdz 24.04. aprīlim Ventspilī un BICEPS pētniece, VPP SUSTINNO projekta Nr.1 dalībniece Marija Krūmiņa konferences ietvaros šodien uzstājās ar prezentāciju "Latvian early-stage entrepreneurs - trends over time".

Prezentācija pieejama šeit: http://biceps.org/en/news/LatvianEarlyStageEntrepreneursTrendsOverTime


Vidusskolēni „Novadu spēlēs” rāda komandas garu un zināšanas par saviem novadiem
08/04/2016

Vidusskolēni „Novadu spēlēs” rāda komandas garu un zināšanas par saviem novadiem

Baiba Bela, LU SZF Asociētā profesore un vadošā pētniece, 08.04.2016.

Piektdien, 08. aprīlī, LU Sociālo zinātņu fakultātē nu jau septīto reizi notika konkurss "Novadu spēles", kuru rīko Socioloģijas nodaļa un Sociālo un politisko pētījumu institūts sadarbībā ar Latvijas skolām. “Novadu spēles” ir komandu spēle, kurās fakultātes mācībspēki un pētnieki vērtē novadu jauniešu zināšanas par sava novada attīstību un zināšanas par Latviju. Savukārt jauniešiem ir iespēja salīdzināt sevi ar citu novadu jauniešu komandu sniegumu, iepazīt dažādos Latvijas novadus, un kopīgi diskutēt par jauniešu iespējām un lomu sava novada un Latvijas nākotnes veidošanā.

“Novadu spēles” katru gadu tiek veidotas saistībā ar kādu Latvijas attīstības jautājumu, spēļu tēmu saistot ar aktuālajiem pētniecības projektiem LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūtā. Šogad spēles tika rīkotas sadarbībā ar valsts pētījumu programmas SUSTINNO projektu “Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija”, tādēļ spēļu tēma ir saistīta reģionālo attīstību un sociālajām inovācijām. Pētniekiem tā ir iespēja paskatīties uz attīstības procesiem novados ar vidusskolnieku acīm.

„Novadu spēlēs” šogad piedalījās komandas no sešām Latvijas vidusskolām - Alūksnes novada vidusskolas, Babītes vidusskolas, Iecavas vidusskolas, Jaunjelgavas vidusskolas, Rīgas 88. vidusskolas un Stopiņu novada Jauniešu domes, kuras komandā ir vairāku skolu audzēkņi.

Spēļu pirmajā kārtā vidusskolēni skolotāja vadībā izstrādāja pētnieciskos darbus, kuros raksturoja savu novadu. Spēļu otrajā kārtā vidusskolnieki iepazīstināja ar savas komandas un novada vizītkarti, atbildēja uz erudīcijas jautājumiem un divu komandu sadarbībā veidoja savu vīziju par novada attīstību un sociālajām inovācijām. Pētnieciskā darba un vizītkartes veidošana ļauj skolēniem pašiem labāk iepazīt savu novadu - tā cilvēkus, kultūras objektus, saimniecisko darbību, izglītības iespējas, vēlreiz novērtēt skaistākās vietas, ar kurām iepazīstināt citus. Spēļu dalībniekiem tā ir arī iespēja uzzināt daudz jauna par citiem novadiem, kā arī mācīties vienam no otra dažādus radošus paņēmienus, kā interesantā veidā pastāstīt par sevi citiem, jo novada vizītkaršu veidošanai daudzas skolu komandas pieiet patiešām radoši. Sarunā ar skolotājiem noskaidrojās, ka vidusskolēni izdara daudz vairāk, nekā žūrija redz, vērtējot iesniegtos darbus un komandu sniegumu spēļu laikā. Piemēram, Alūksnes skolas komanda bija apceļojusi visus 15 Alūksnes novada pagastus, katrā meklējot interesantākās vietas, par kurām pastāstīt; Babītes un Jaunjelgavas skolu komandas tikās ar novada Domes priekšsēdētāju, lai uzzinātu vairāk par to, kas novadā notiek un par novada attīstības iecerēm; Stopiņu novada Jauniešu domes komanda apmeklēja vienu no novada uzņēmumiem un pēc spēlēm apmeklēs vēl divus. Šo sarakstu varētu arī turpināt. Tikmēr žūrija ievēroja, ka gan mājasdarbos, gan komandu vizītkartēs vidusskolnieki pievērš uzmanību videi, kultūrai (gan kultūrvēsturiskiem objektiem, gan kultūras un sabiedriskiem pasākumiem), arī izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespējām novadā, bet retāk vai formālāk aplūko saimniecisko darbību novadā. Arī komandu sadarbības uzdevumā vidusskolnieku idejas palika zināmā rāmjos, kas žūriju rosina domāt, ka varbūt arī mācību ikdienā skolā nav daudz vietas skatījumam uz attīstības jautājumiem un jaunām pieejām it kā pazīstamās situācijās. Abas pirmās vietas ieguvušās skolas mājasdarbos parādīja dziļāku izpratni un interesi par sociālajām inovācijām savos novados, kā arī grupas darbā (izlozē tām iekrita strādāt kopā, kas abām izrādījās ieguvums) demonstrēja radošāku pieeju, mums labi zināmo tūrisma un veloceliņu ideju attīstot mazliet jaunā formātā, tur ietverot pat labdarības iespējas, un atraktīvi pasniedzot savu ideju žūrijai.

Šogad “Novadu spēlēs” 1. vietu ieguva Babītes vidusskolas komanda, 2. vietu Stopiņu novada Jauniešu domes komanda un 3. vietu Jaunjelgavas vidusskolas komanda. Spēļu organizētāji izteica pateicību arī skolotājām Ilonai Apsītei (Alūksnes vidusskola), Diānai Eglītei (Babītes vidusskola), Lienei Logvinai (Iecavas vidusskola), Ilgai Bruņeniecei (Jaunjelgavas vidusskola), Oksanai Solovjovai (Rīgas 88. vidusskola) un Stopiņu novada Jauniešu domes vadītājai Elīnai Siliņai, kuras jauniešus atbalstīja un iedvesmoja mājasdarbu tapšanas laikā un spēļu gaitā.

Arī šogad “Novadu spēles” parādīja vidusskolu jauniešus kā zinošus un savas pilsētas vai novada nākotnē ieinteresētus. Apkopojot nu jau septiņus gadus krāto pieredzi novadu spēļu veidotāji secina, ka ir jāmeklē jaunas sadarbības formas starp augstskolām un skolām, lai ļautu košāk uzplaukt jauniešu potenciālam un radošumam, plašāk paskatīties uz attīstības jautājumiem, ar lielāku pārliecību apzināties sevi kā pārmaiņu rosinātājus un ieraudzīt daudzveidīgākas attīstības iespējas savos novados.


Skolēni sacenšas „Novadu spēļu” finālā
07/04/2016

Baiba Bela, SZF, 07.04.2016.

2016.gada 8. aprīlī, plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē jau septīto reizi notiks skolēnu konkursa "Novadu spēles" fināls, kurā piedalās komandas no piecām Latvijas vidusskolām. “Novadu spēles” ir komandu spēle, kuras laikā ir iespēja satikties pētniekiem un novadu jauniešiem, komandu spēlē izvērtēt sava novada attīstības iespējas, salīdzināt tās ar citu novadu jauniešu redzējumu un kopīgi diskutēt par jauniešu iespējām un lomu sava novada un Latvijas nākotnes veidošanā.

“Novadu spēles” katru gadu tiek veidotas saistībā ar atšķirīgu Latvijas attīstības jautājumu, spēļu tēmu saistot ar aktuālajiem pētniecības projektiem Sociālo un politisko pētījumu institūtā. Šogad spēles tiek rīkotas sadarbībā ar valsts pētījumu programmas SUSTINNO projektu ““Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija”, tādēļ spēļu tēma ir saistīta ar reģionālo attīstību un sociālajām inovācijām.

„Novadu spēļu” finālisti ir komandas no Alūksnes novada vidusskolas, Iecavas vidusskolas, Jaunjelgavas vidusskolas, Rīgas 88. vidusskolas un Stopiņu novada Jauniešu domes, kuras komandā ir vairāku skolu audzēkņi. Kaut arī Rīga nav novads, bet lielākā Latvijas pilsēta, arī Rīgas jaunieši vēlas dalīties ar savu redzējumu par attīstības jautājumiem. Spēļu pirmajā kārtā vidusskolēni skolotāja-konsultanta vadībā izstrādāja pētnieciskos darbus par tēmu “Sociālās inovācijas manā novadā”, kuros raksturoja savu novadu un tajā notiekošās sociālās inovācijas. 8.aprīlī notiks spēļu noslēdzošā otrā kārta, kurā vidusskolnieki iepazīstinās ar savas komandas un novada vizītkarti, atbildēs uz erudīcijas jautājumiem un komandas darbā veidos savu vīziju par novada attīstību un sociālajām inovācijām.


LU sākts programmas ERA.NET RUS PLUS projekts par sociālo atmiņu un identitāti
06/04/2016

Laura Ardava, 06.04.2016.

Šā gada sākumā LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījuma institūtā sākta programmas ERA.NET RUS PLUS (EU-FP7) projekta “Dzīve kopā ar sarežģītām atmiņām un dažādām identitātēm” (“Living Together with Difficult Memories and Diverse Identities” (LIVINGMEMORIES)) īstenošana. Tas ir starpdisciplinārs sociālo un humanitāro zinātņu projekts, kura uzmanības centrā ir sociālās atmiņas problemātika, konfliktu un protestu kustību nospiedumi atmiņā un identitātē.

Projektā koordinatore ir Helsinku Universitāte, projekta partneru vidū ir arī Permas Valsts politehniskā Universitāte, Tartu Universitāte, Frankfurtes pie Mainas Gētes Universitāte, Koča Universitāte Stambulā un Latvijas Universitāte. Projekts “LIVINGMEMORIES” ir pirmais sociālo un humanitāro zinātņu projekts, kas Latvijā tiek īstenots programmā ERA.NET RUS PLUS. Tā ir Eiropas Savienības 7. Ietvara programma, kas vērsta uz Eiropas Savienības dalībvalstu zinātnieku sadarbības ar Krievijas zinātniekiem veicināšanu.

Projekta “LIVINGMEMORIES” galvenie mērķi ir saistīti ar dažādu valstu atmiņas un identitātes izzināšanu, to salīdzinošo analīzi, kā arī ar starpdisciplināras atmiņas, konfliktu un protestu kustību mijiedarbības pētniecības metodoloģijas izstrādāšanu. Projekts tiks īstenots divus gadus. Tā ietvaros taps vairākas projektā iesaistīto universitāšu pētnieku kolektīvās monogrāfijas, zinātniski raksti starptautiskos un vietējos zinātniskos izdevumos, kā arī rekomendācijas atmiņas politikas īstenotājiem.

Latvijas Universitātē projektu “LIVINGMEMORIES” īsteno Sociālās atmiņas pētniecības centrs – Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta starpnozaru pētnieciskā struktūrvienība. Projekta vadītāja profesore Dr. hist. Vita Zelče. Pētnieku grupā iesaistījušies Dr. comm. Laura Ardava, Dr. comm. Didzis Bērziņš, Dr. soc. sc. Jurijs Ņikišins un Dr. art. Zane Radzobe, Mg. soc. sc. Sanita Burķīte un Mg. soc. sc. Aija Rozenšteine. LU pētnieku grupas uzdevums ir analizēt sabiedrības dzīvi pēc vardarbīgiem konfliktiem, okupācijas, holokausta un represijām, iegūstot traumatisku pieredzi un veidojot jaunas (sa)dzīvošanas un atmiņas uzturēšanas un atražošanas prakses.


Prof.Vita Zelče LR1 intervijā par nacionālās identitātes, vēstures un sociālās atmiņas jautājumiem
04/04/2016

Saruna LR1 ar vēstures zinātņu doktori Vitu Zelči “Nacionālā identitāte, vēsture un sociālā atmiņa”. Avots: E.Liniņš. Nacionālā identitāte, vēsture un sociālā atmiņa. LR1, 03.04.2016. http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/siis-dienas-aciim/nacionala-identitate-vesture-un-sociala-atmina.a66253/


LU 74.konferences ietvaros notikusi VPP SUSTINNO 3.projekta sekcija “Sabiedrības vērtīborientācijas un sabiedrības atjaunošanās"
21/03/2016

 Piektdien, 2016.gada 18.martā Latvijas Universitātes 74.konferences ietvaros notika Valsts pētījumu programmas "SUSTINNO" 3.projekta sekcija “Sabiedrības vērtīborientācijas un sabiedrības atjaunošanās".   Sekciju vadīja VPP SUSTINNO programmas vadītājs Dr.sc.pol.Jānis Ikstens. Ar projektā pētāmajiem jautājumiem un 2.posmā sasniegtajiem rezultātiem iepazīstināja projekta pētnieciskā grupa, aktīvi diskutējot un attistītot tālākos pētījumu attīstības scenārijus.

Ar prezentācijām varat iepazīties šeit:

Agita Misāne. Kas kaiš Latvijai? Par anomijas diagnostikas metodoloģiju .

Visvaldis Valtenbergs. Latvijas skolotāju pieredze globālās izglītības īstenošanā .

Jānis Ikstens. Mediju patēriņš un attieksmes pret Latvijas drošības jautājumiem .

Vita Zelče. Otrā pasaules kara noslēguma svētku rituāls postpadomju Latvijā .


LU 74.konferences ietvaros notikusi VPP SUSTINNO 2.projekta sekcija "Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālās inovācijas"
14/03/2016

Piektdien, 2016.gada 11.martā Latvijas Universitātes 74.konferencs ietvaros notika Valsts pētījumu programmas "SUSTINNO" 2.projekta sekcija “"Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālās inovācijas ". Sekciju vadīja VPP SUSTINNO 2.projekta vadītāja Dr.sc.soc.Baiba Bela.

Ar konferences materiāliem varat iepazīties šeit:

Programma

J.Pleps – Izaicinājumi demokrātijas ilgtspējai Latvijā

I. Reinholde – Vai pārvaldība veicina drošību un inovācijas?

A. Vītola – Sociālās inovācijas un valsts loma: Latvijas gadījuma analīze

L. Rasnača – Mājokļa nodrošinājuma riski mazaizsargātām grupām

A. Zobena – Sociālās inovācijas lauku un reģionālās attīstības kontekstā

L. Melece un A. Krieviņa – LEADER programmas ieguldījums sabiedrības aktivizēšanai un izglītošanai

L. Melece – Sociālais kapitāls un lauksaimniecības kooperatīvi

V.Silkāne – Bikstīšanas izmantošana dalības veicināšanai dzemdes kakla vēža savlaicīgas atklāšanas programmā

B.Holma un G.Spurava – Bibliotekāra kā mediatora loma bērnu un jauniešu digitālās pratības veicināšanā: bibliotekāru priekšstatu un pašvērtējuma analīze

A.Kovaļevska – Labklājības aizsardzība kā Latvijas valsts konstitucionāls pienākums

M. Niklass –Strādājošo nabadzība Latvijā

M. Banceviča – Veselības stāvokļa nevienlīdzība Latvijā pašnovērtējuma kontekstā

B. Bela – Nabadzības personiskā pieredze: individuālā un sociālā mijiedarbība biogrāfijā

Tēžu krājums


Notiks VPP SUSTINNO 3.projekta sekcija “Sabiedrības vērtīborientācijas un sabiedrības atjaunošanās”
12/03/2016

Piektdien, 2016.gada 18.martā pl.10:00 Latvijas Universitātes 74.konferencs ietvaros notiks VPP SUSTINNO 3.projekta sekcija “Sabiedrības vērtīborientācijas un sabiedrības atjaunošanās", kurā tiks skatīti projektā pētāmie jautājumi un prezentēti sasniegtie pētnieciskie rezultāti. Sekciju vadīs VPP SUSTINNO programmas vadītājs Dr.sc.pol.Jānis Ikstens. Norises vieta: Kalpaka bulv.4., 327.telpā, 3.stāvā.

Programma:

Agita Misāne. Kas kaiš Latvijai? Par anomijas diagnostikas metodoloģiju .

Zane Cunska. Partneru iepriekšējās ģimenes pieredzes ietekme uz reproduktīvo uzvedību .

Visvaldis Valtenbergs. Latvijas skolotāju pieredze globālās izglītības īstenošanā .

Jānis Ikstens. Mediju patēriņš un attieksmes pret Latvijas drošības jautājumiem .

Vita Zelče. Otrā pasaules kara noslēguma svētku rituāls postpadomju Latvijā .

Aicināti visi interesenti!


LU 74.konferences ietvaros notikusi VPP SUSTINNO 2.posma rezultātu publiskā apspriešana
11/03/2016

2016.gada 10.martā Latvijas Universitātes 74.konferences ietvaros norisinājās Valsts pētījumu programmas “Inovācija un ilgtspējīga attīstība: Latvijas pēckrīzes procesi globālā kontekstā (SUSTINNO)” 2.posma rezultātu publiskā apspriešana. Diskusiju atklāja programmas vadītājs Jānis Ikstens, kurš klātesošos iepazīstināja ar kopējām programmas ievirzēm un galvenajiem sasniegtajiem rezultātiem, noslēdzoties programmas 2.posmam. Pasākuma turpinājumā tika prezentēti VPP SUSTINNO četru projektu sasniegtie rezultāti, galvenās pētnieciskās atziņas, klātesošajiem iesaistoties aktīvās diskusijās.

Programmā:

VPP SUSTINNO programma un tās izpildes gaita, vadītājs Jānis Ikstens

1.projekts „Ekonomiskā konkurētspēja un inovācija tautsaimniecībā”, vadītājs Alfreds Vanags

•BICEPS

•AREI

2.projekts ”Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija”, vadītāja Baiba Bela

•B.Bela

•AREI

•B.Bela

3.projekts „Sabiedrības vērtīborientācijas un sabiedrības atjaunošanās”, vadītājs Jānis Ikstens

4.projekts „Vides daudzveidība un ilgtspējīga izmantošana”, vadītājs Raimonds Ernšteins


Publicētas VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku referātu tēzes LU ĢZZF krājumā “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne.”
29/02/2016

2016.gada 25.februārī tika e-izdots Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) zinātniskās konferences sekciju tēžu krājums “Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne.”, kura notika LU 74. Zinātniskās konferences ietvaros. Krājumā publicētas arī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupas sagatavotās astoņu referātu paplašinātās tēzes, t.sk. akcentējot arī SUSTINNO programmas ietvaros izstrādājamās rīcībpolitikas iniciatīvas un īpaši municipālās pārvaldības līmenim. Latvijas Universitātes 74. Zinātniskās konferences ĢZZF referātu tēzes: http://www.geo.lu.lv/zinas/t/38783/


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki tiekas ar Liepājas pilsētas Domes vadību
22/02/2016

2016.gada 17.februārī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 vadītājs prof. Raimonds Ernšteins un pētnieku grupa Liepājā tikās ar Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētāja vietnieku pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunāru Ansiņu par tālākas sadarbības veidošanu VPP ietvaros. Tikšanās laikā tika panākta principiāla vienošanās par Liepājas pašvaldību kā VPP pētījumu modeļteritoriju, kurā papildus jau LU iesāktajai mērķgrupu intervēšanai tiks plānota sadarbība ar pašvaldību arī iedzīvotāju mājsaimniecību aptaujas izstrādē un finansējumā par videi draudzīgu rīcību pilsētā.


VPP SUSTINNO 2.posma rezultātu publiskā apspriešana
10/02/2016

2016.gada 10.martā plkst.10:30 tiek rīkota valsts pētījumu programmas “Inovācija un ilgtspējīga attīstība: Latvijas pēckrīzes procesi globālā kontekstā (SUSTINNO)” 2.posma rezultātu publiskā apspriešana. Diskusija tiek organizēta Latvijas Universitātes 74.konferences ietvaros. Norises vieta: Kalpaka bulvāris 4, 327.telpa, 3. stāvā.

Programma:
10:10-10:30   Reģistrācija
10:30-10:50   VPP SUSTINNO programma un tās izpildes gaita, vadītājs Jānis Ikstens
10:50-11:30   1.projekts „Ekonomiskā konkurētspēja un inovācija tautsaimniecībā”, vadītājs Alfreds Vanags
11:30-11:45    Diskusija
11:45-12:25    2.projekts ”Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija”, vadītāja Baiba Bela
12:25-12:40    Diskusija
12:40-13:00    Kafijas pauze
13:00-13:30     3.projekts „Sabiedrības vērtīborientācijas un sabiedrības atjaunošanās”, vadītājs Jānis Ikstens
13:30-13:45    Diskusija
13:45-14:25     4.projekts „Vides daudzveidība un ilgtspējīga izmantošana”, vadītājs Raimonds Ernšteins
14:25-14:40     Diskusija
14:40-15:00    Noslēguma diskusija

Programma pielikumā.

Aicināti visi interesenti!

Savu dalību lūdzam apstiprināt līdz 2016.gada 9.martam plkst.10:00, rakstot e-pastu uz  anete.skrastina@lu.lv .


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki organizē LU konferences sekciju – Vides un ilgtspējīgas attīstības pārvaldība
08/02/2016

2016. gada 5. februārī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa organizēja Latvijas Universitātes 74. Zinātniskās konferences sekciju: “Vides un ilgtspējīgas attīstības pārvaldība”, kurā tika nolasīti vienpadsmit referāti, tai skaitā no projekta komandas puses pieci referāti un publicētas LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) konferences sekciju tēzes.

Konferences mērķis bija savstarpēji iepazīstināt vides pārvaldības nozares un citu nozaru speciālistus un doktorantus ar vides un ilgtspējīgas attīstības pārvaldības aktualitātēm Latvijā. Nozīmīga bija arī savstarpējā pieredzes apmaiņa, šaurāku tēmu pārzinātājiem radot iespēju paraudzīties uz vides un ilgtspējīgas attīstības pārvaldības problemātiku no sistēmiskā un citiem aspektiem, atšķirīgiem no viņu ikdienas darbā un pētījumos sastopamā.

Ievērojama vieta vides pārvaldības dažādo sektoru ziņojumu vidū bija starpsektoru un integratīvajām tēmām: klimata pārmaiņām un ar to saistītajām vides pārvaldības problēmām (pašvaldības, lauksaimniecība, biodegviela), trokšņiem, atkritumiem un degradētajām teritorijām, kā arī tādām specifiskām tēmām kā stikla piesārņojuma likvidēšanai un savvaļas lašu vērtībai.

Latvijas Universitātes 74. Zinātniskās konferences programma: http://www.lu.lv/konference/programma/


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki organizē LU konferences sekciju - Piekrastes vides integrētā pārvaldība
05/02/2016

2016. gada 2. februārī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa organizēja Latvijas Universitātes 74. Zinātniskās konferences sekciju: “Piekrastes vides integrētā pārvaldība”, kurā tika nolasīti septiņi referāti, tai skaitā no projekta komandas puses pieci referāti un publicētas LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) konferences sekciju tēzes.

Konferences mērķis bija savstarpēji iepazīstināt vides pārvaldības nozares un citu nozaru speciālistus un doktorantus ar piekrastes vides pārvaldības aktualitātēm Latvijā. Nozīmīga bija arī savstarpējā pieredzes apmaiņa, šaurāku tēmu pārzinātājiem radot iespēju paraudzīties uz piekrastes pārvaldības problemātiku no sistēmiskā un citiem aspektiem, atšķirīgiem no viņu ikdienas darbā un pētījumos sastopamā. Ievērojama, vieta vides pārvaldības dažādo sektoru ziņojumu vidū bija šādām tēmām: piekrastes integrētajai pārvaldībai (pašvaldības, modeļi, indikatori, instrumenti) un piekrastes tematiskajai plānošanai.

Latvijas Universitātes 74. Zinātniskās konferences programma: http://www.lu.lv/konference/programma/


SUSTINNO publiskie pasākumi
30/01/2016

2016.gada februārī un martā notiks Latvijas Universitātes 74.konference, kuras ietvaros interesentiem būs iespēja piedalīties VPP SUSTINNO organizētajā 2.posma rezultātu publiskajā apspriešanā, kā arī atsevišķās VPP SUSTINNO projektu organizētajās konferences sekcijās, kurās padziļinātāk tiks skatīti konkrētajā projektā pētāmie jautājumi un pētnieciskie rezultāti. LU 74.konferences kopējā programma.

2016.gada 2.februārī pl.13:00-17:00, Jelgavas ielā 1, 108.telpā “Piekrastes vides integrētā pārvaldība” (vad.E.Ernšteins, I.Zīlniece).

2016.gada 5.februārī pl.13:00-17:00, Jelgavas ielā 1, 108.telpā “Vides un ilgtspējīgas attīstības pārvaldība” (vad.I.Kudreņickis, J.Brizga).

2016.gada 10.martā pl.10:30-15:00 Kalpaka bulv.4., 327.telpā, 3.stāvā "Valsts pētījumu programmas "SUSTINNO" 2.posma rezultātu publiskā apspriešana” (vad. J. Ikstens). Programma.

2016.gada 11.martā pl.9:00-15:00, Kalpaka bulv.4., 327.telpā, 3.stāvā "Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālās inovācijas (VPP SUSTINNO)" (vad.B.Bela). Programma.

2016.gada 18.martā pl.10:00-13:00 Kalpaka bulv.4., 327.telpā, 3.stāvā Sabiedrības vērtīborientācijas un sabiedrības atjaunošanās (VPP SUSTINNO)" (vad.J.Ikstens). Programma.

   Publikācijas dokuments

Seminārs un diskusija Labklājības Ministrijā Sociālās politikas plānošanas procesa pilnveidei
29/01/2016

2016.gada janvāra beigās Valsts pētījumu programmas SUSTINNO 2014-2017 2. projekta “Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija” pētnieki sadarbībā ar Labklājības ministriju (turpmāk tekstā - LM) rīkoja darba semināru par sociālās politikas plānošanas problēmjautājumiem Latvijā. Semināra galvenais mērķis bija iepazīstināt ar projektā līdz šim paveikto un saskaņot pētnieku tālākās darbības virzienu ar LM vajadzībām, lai pētījuma rezultāti būtu maksimāli noderīgi sociālās politikas attīstības plānošanā. No LM puses seminārā piedalījās Inguss Alliks, Valsts sekretāra vietnieks, Diāna Jakaite, Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktore, vairāku departamentu vadītāji un vadošie speciālisti. Vadošā pētniece, docente Līga Rasnača sniedza ieskatu jaunākajās tendencēs sociālās politikas attīstībā Eiropas Savienībā, savukārt pētījuma vadītāja Baiba Bela iepazīstināja ar pētījumā identificētajiem problēmjautājumiem sociālās politikas īstenošanā. Savukārt Labklājības ministrijas speciālisti diskusijās sniedza savu redzējumu par situāciju un galvenajām problēmām, kā arī par to, kādu jautājumu risināšanā un izpētē pētnieku ieguldījums būtu visvairāk nepieciešams. Tika identificēti vairāki jautājumu loki: sociāli atbildīgas valsts pamatprincipu skaidrošana un sociālās drošības jautājumu nozīmes (ilgtspējīgas attīstības un ekonomiskā izrāviena kontekstā) skaidrošana citiem sociālās politikas attīstībā iesaistītajiem lēmumu pieņēmējiem; komunikācija ar sabiedrību par pilsoniski aktīvas un sociāli atbildīgas sabiedrības lomu; plašas diskusijas rosināšana par valsts un sabiedrības pamatvērtībām - sevišķi pilsonisko līdzdalību, solidaritāti, atbildību. Atkārtoti tika pārrunāts jautājums, ka sektorāla pieeja valsts pārvaldes līmenī nesekmē kompleksu sociālās drošības jautājumu risinājumu. Sociālā drošība sākas ar izglītību (mainīgā darba tirgus vajadzībām atbilstošas prasmes un to pilnveide mūža garumā) un darba tirgu (kas ietver gan pieejamās darba vietas, gan cienīgu darba samaksu, gan tādu nodokļu politiku, kas mazina ienākumu nevienlīdzību, nevis to atražo vai pat palielina), kā arī ir saistīta ar veselības aprūpes pieejamību un lielajām teritoriju attīstības atšķirībām. Noslēgumā tika pārrunāta tālākā sadarbība.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 rīcībpolitikas iniciatīvas: tikšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā par Latvijas ilgtermiņa piekrastes tematisko plānojumu
08/01/2016

2016.gada 5.janvārī pēc VARAM Darba grupas iniciatīvas notika tikšanās-diskusija sakarā ar VPP Nr.4 projekta grupas sagatavoto atzinumu par Latvijas ilgtermiņa piekrastes tematisko plānojumu. Atzinums saturēja 17 punktus ar konkrētiem vērtējumiem un būtiskiem ieteikumiem nacionālā piekrastes plānošanas dokumenta pilnveidošanai.

Gandrīz visi 17 atzinumā sniegtie ieteikumi ir ņemti vērā un iestrādāti topošajā plānošanas dokumentā vai arī sniegti izsmeļoši paskaidrojumi, kāpēc tas darīts tikai daļēji. Galvenais ieteikumu daļējas izpildes iemesls bija papildus pētījumu nepieciešamība. Tas bija attiecināms pirmām kārtām uz sabiedrības interešu grupu iesaisti un piekrastes aizsardzības režīmu regulējošo normatīvo aktu un to piemērošanas prakses analīzi. Minētos pētījumus nav iespējams veikt tematiskā plānojuma izstrādes termiņos, taču dokumentā tika atvērta jauna nodaļa, kurā ir uzskaitīti šādi veicamie papildus darbi un pamatota to nepieciešamība. Īpaša vērība tikai veltīta dokumenta īstenošanas novērtēšanas un uzraudzības indikatoru sistēmai. Visi VPP SUSTINNO projekta Nr.4 piedāvātie indikatori tika izvērtēti no datu pieejamības un uzticamības viedokļa, kā arī to spējas atspoguļot virzību uz plānojuma mērķu izpildi.


VPP “Sustinno” vadošā pētniece, profesore Vita Zelče LR1 studijā raidījumā par 2015.gadu
29/12/2015

2015.gada 28.decembrī VPP “Sustinno” dalībniece, sociālās atmiņas pētniece, profesore Vita Zelče ir studijas viesis LR1 raidījumā “Septiņas dienas Eiropā”, spriežot par to, kā šis gads ir mūs neatgriezeniski izmainījis un kāds tas, visdrīzāk, paliks mūsu atmiņās.

Avots: LR1, 2015. gads - kā tas mūs neatgriezeniski izmainījis un kāds tas paliks atmiņā, 28.12.2015., http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/septinjas-dienas-eiropa/2015.-gads-ka-tas-mus-neatgriezeniski-izmainijis-un-kads-tas-pal.a60839/


VPP “Sustinno” vadošā pētniece, profesore Vita Zelče LR1 sarunā “Rainis – Latvijas PSR Tautas rakstnieks”
21/12/2015

2015.gada 20.decembrī VPP “Sustinno” vadošā pētniece, profesore Vita Zelče piedalījās LR1 sarunā par Raini – Latvijas PSR Tautas rakstnieku dalījās ar atziņām par dižā dzejnieka pēcnāves pielāgošanu padomju ideoloģiskajām vajadzībām.

Avots:Eduards Liniņš, Rainis – Latvijas PSR Tautas rakstnieks”, LR1, 20.12.2015., http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/siis-dienas-aciim/rainis--latvijas-psr-tautas-rakstnieks.a60625/ .


Zinātniskais seminārs projektā “Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija”
19/12/2015

18.12.2015. notika VPP SUSTINNO 2. projekta “Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija” otrais zinātniskais seminārs. Seminārā padziļināti tika skatīti vairāku pētniecisko tēmu pirmie izpētes rezultāti, tika pārrunātas sadarbības iespējas, kā arī aplūkots 2015. gadā paveiktais attiecībā pret plānotajiem rezultātiem un pārrunāti 2016. gada galvenie darba uzdevumi un sasniedzamie rezultāti.

Seminārā VPP SUSTINNO pētnieks Mareks Niklass iepazīstināja ar aptaujas rezultātiem, padziļināti aplūkojot tikai vienu aptaujas jautājumu – Latvijas iedzīvotāju ieguldījumus cilvēkkapitālā (mūžizglītībā). Aptaujas dati parāda, ka 67% Latvijas iedzīvotāju darbaspējas vecumā (18-64) pēdējā gada laikā nav darījuši neko, lai paaugstinātu savu kvalifikāciju, pilnveidotu prasmes vai zināšanas. Aptaujas dati liecina, ka savā attīstībā vairāk iegulda cilvēki, kuriem jau ir augstāka kvalifikācija, turklāt vīrieši vairāk ar darbu saistītā apmācībā, bet sievietes – interešu izglītībā. Šāda tendence ļauj secināt, ka prasmju plaisa starp cilvēkiem ar augstāko izglītību un pārējiem izglītības līmeņiem dzīves laikā tikai padziļināsies. Diskusijās tika uzsvērts, ka šī jautājuma aktualizēšana plašākā sabiedrībā un arī par darba tirgu un mūžizglītību atbildīgajām ministrijām ir ļoti svarīgs tālākā darba uzdevums.

Seminārā viesojās arī VPP SUSTINNO 1. projekta pētniece Anna Zasova, kura iepazīstināja ar BICEPS pētījumiem par nodokļu un pabalstu sistēmas lomu ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un EUROMOD mikrosimulācijas modeli. Diskusiju laikā tika identificētas sadarbības iespējas vairākos jautājumos, kuros pateicoties ekonomistu izveidotajām EROMOD mikrosimulācijas iespējām var iegūt datos balstītus pierādījumus, izstrādājot rekomendācijas par nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu politikas veidotājiem.

Ar sociālo inovāciju viena gadījuma analīzi iepazīstināja Vineta Silkāne. Pētniece raksturoja situāciju Latvijā saslimstībai ar vēzi un valsts veikto profilaktisko pasākumu zemo efektivitāti. Klātesošie tika iepazīstināti ar idejām par pilotpētījumu, kā inovatīvā veidā varētu uzlabot dalības rādītājus vēža savlaicīgas atklāšanas programmās sievietēm. Pētniece iepazīstināja ar bikstīšanas konceptu un bikstīšanas praktisko pielietojumu pasaulē. Diskusijās tika secināts, ka bikstīšanas pieeja būtu izmantojama arī citu projekta pētnieku darbā – sociālu problēmu risināšanā un dažu mērķgrupu sociālās uzvedības paradumu koriģēšanā. Kopumā seminārā tika ļoti produktīvi atrastas sadarbības iespējas un tēmu sinerģija gan starp projekta pētniekiem, gan starp VPP projektiem.


Ilgtspējīgai attīstībai un izglītībai veltīta starptautiska konference Daugavpilī
09/12/2015

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Valsts izglītības satura centru 2015.gada 2. un 3.decembrī Daugavpils Universitātē organizēja starptautisku konferenci “Izglītība un zinātne ilgtspējīgai attīstībai”. Konferencē ar saviem referātiem uzstājās 68 dažādu nozaru pārstāvji (pedagogi, pētnieki, biedrību pārstāvji) no vairākām Eiropas valstīm (Baltijas valstīm, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Vācijas un Nīderlandes). LU SPPI pētnieks Mareks Niklass iepazīstināja konferences dalībniekus ar Valsts pētījuma programmā “Inovācija un ilgtspējīga attīstība: Latvijas pēckrīzes procesi globālā kontekstā (SUSTINNO)” 2015.gadā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Viņš savā referātā “Investīcijas cilvēkkapitālā kā pamats ilgtspējīgai attīstībai” konstatēja, ka salīdzinoši neliels Latvijās iedzīvotāju īpatsvars apmeklējuši dažādus apmācību kursus vai nodarbības, kas būtu saistītas ar viņu interesēm, darbu vai nākotnē izmantojamām prasmēm, piemēram, datorkursus, svešvalodu kursus vai kursus vadītāja apliecības saņemšanai. Visbiežāk savā cilvēkkapitālā investē indivīdi ar augstāko izglītību un strādājošie, kā arī iedzīvotāji, kuri dzīvo ārpus Rīgas, t.i. tā iedzīvotāju daļa, kuriem jau ir augsta izglītība, darba pieredze un profesionālā kvalifikācija. Tas ir apdraudējums sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai, jo ievērojama daļa iedzīvotāju neiegūst darba tirgū pieprasītās prasmes un prasmju plaisa (skills gap) starp nosacīti turīgākajām un trūcīgākajām sabiedrības grupām var palielināties. Mareks Niklass arī rosināja konferences dalībniekus diskutēt par iespējamiem risinājumiem, kā samazināt šo plaisu.


10.decembrī pl.18:15 LU SZF notiks Vitas Zelčes atklātā lekcija "Kā pazaudēt popularitāti?
08/12/2015

2015.gada 10. decembrī plkst. 18.15 LU Sociālo zinātņu fakultātes 414. aud. notiks Dr. hist. Vitas Zelčes atklātā lekcija "Kā pazaudēt popularitāti? Raiņa sovetizācija" ievēlēšanai profesora amatā komunikācijas zinātnes nozarē, komunikācijas teorijas apakšnozarē, LU Sociālo zinātņu fakultātes  Komunikācijas studiju nodaļā. Lekcija notiek komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas kursa "Populārā kultūra un mediji" ietvaros. Tajā tiks atainoti valsts pētījumu programmas "SUSTINNO" ietvaros veiktā pētījuma rezultāti.

Laipni gaidīti visi interesenti!


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki piedalās starptautiskā konferencē Daugavpilī
08/12/2015

2015.gada 3.decembrī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieks Dr.Jānis Brizga piedalījās UNESCO starptautiskā konferencē "Izglītība un zinātne ilgtspējīgai attīstībai" Daugavpils Universitātē, kur bija sekcijas moderators publiskai diskusijai (sekcija "Ilgtspējīgs patēriņš un dzīvesveids"), kā arī nolasīja referātu "Sabiedrības ilgtspējīga attīstība: vērtības-rīcības-ietekmes".


KONFERENCE Izceļošanas un diasporas tēma Latvijas muzeju ekspozīcijās 2015. gada 10-12. decembrī, Rīgā
07/12/2015

Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju rīko konferenci par izceļošanu un diasporu ar mērķi apzināt Latvijas muzejus, kuros ir materiāli par visu migrāciju viļņu izceļotājiem un latviešu diasporām pasaulē, un veidot diskusiju par to, kā un kāpēc migrācijas un diasporas tēma tiek vai netiek atspoguļota ekspozīcijās un kur muzeju cilvēki saskata šīs tēmas vērtību un nozīmi. Konferences rīkošanu atbalsta arī valsts pētījumu programmas SUSTINNO projekts par ilgtspējas sociālo dimensiju un sociālo inovāciju. Gan konferences formāts, gan sadarbības ideja var tikt uzlūkota kā sociāla inovācija diasporas iekļaušanas sekmēšanai.

Ārpus Latvijas dzīvo apmēram 370 000 bijušo Latvijas iedzīvotāju un viņu pēcnācēju. Pirmie izceļotāji ir saistāmi ar 19. gadsimta pēdējo pusi, nesenākie apmēram 200 000 izceļotāju ir emigrējuši pēdējo 10 gadu laikā. Patlaban ir apkopota informācija tikai par to, kuros Latvijas muzejos ir pārstāvēti Otrā pasaules kara trimdinieku materiāli. Trūkst ziņu par to, kādi muzejos ir materiāli arī par citiem izceļotājiem. Un vēl vairāk – nav skaidrs, kādi ir muzeju plāni attiecībā pret to, kā šos materiālus iekļaut ekspozīcijā un parādīt sabiedrībai.

Konferences formāts ir balstīts diskusijās un darbnīcās. Konferences pirmā diena ir veltīta Latvijas muzeju cilvēku priekšlasījumiem par to, kas saistībā ar izceļošanas un diasporas tēmu ir pieejams muzeju krājumos un skatāms ekspozīcijās, kā arī diskusijām par diasporas materiālu ekspozīciju nozīmīgumu un sadarbības iespējām to veidošanā. Konferences pirmā diena ir atvērta visiem interesentiem. Savukārt konferences otrā un trešā diena aptver muzeju attīstības stratēģisko plānošanu un finanšu piesaistes plānošanu un ir paredzēta šaurākam speciālistu lokam. Konferences rezultātā plānots izstrādāt koncepciju “Diasporas tēmas atspoguļojums muzeju ekspozīcijās un sadarbības veicināšana starp Latvijas migrāciju atspoguļojošajām institūcijām”.

Diemžēl bagātīgā izceļošanas vēsture, kurā ļoti spilgti parādās arī ilgstošas izceļotāju saites ar Latviju, kā arī veiksmīgi identitātes uzturēšanas un tālāknodošanas modeļi, Latvijā ir maz zināma. Konference par diasporas tēmu muzeju krājumos var būt nozīmīgs solis tālākai sadarbībai muzeju starpā diasporas stāsta izstāstīšanā plašākai sabiedrībai. Arī caur muzeju krājumiem un ekspozīcijām iespējams veicināt pasaulē izkaisīto latviešu piederības sajūtu Latvijai, integrēt izceļotāju veidoto kultūru Latvijas kultūrtelpā. Latvijas kultūrtelpas unikalitāte nav tikai tās lokālajā, reģionālajā un etniskajā daudzveidībā, bet arī Eiropeiskajā un globālajā dažādībā, ietverot izceļojušo latviešu pienesumu.


Notikusi paneļdiskusija - Vai vērtībizglītība var būt formalizēta?
30/11/2015

2016.gada 30.novembrī Valsts izglītības satura centrs (VISC)  rīkoja paneļdiskusiju "Vai vērtībizglītība var būt formalizēta?", kas notika Izglītības un zinātnes ministrijā.  Paneļdiskusijas mērķis bija nodrošināt  viedokļu apmaiņu starp akadēmiskajiem mācībspēkiem, kuri pārstāv dažādas teorētiskās pozīcijas un zinātņu disciplīnas, un politikas veidotājiem un īstenotājiem, VISC speciālistiem  un citiem interesentiem. Paneļdiskusijas tematika bija saistīta ar tikuma jēdziena konceptualizāciju, vērtību jautājuma formalizācijas iespējamību un Izglītības likumā paredzēto audzināšanas vadlīniju izstrādi. Paneļdiskusijā tika nolasīti četri referāti (prof. I. Šuvajevs "Tikumība laika griežos", prof. S.Lasmane "Tikumu/vērtību pratība un to formalizācija", prof. L.Geikina "Būtiskais par nebūtisko", prof. L.Rutka "Tikumiskā un valstiskā audzināšana mūsdienu skolā – nepieciešamība, izaicinājumi, iespējas"). Paneļdiskusijā piedalījās LU Vēstures un filozofijas fakultātes prof. M. Kūle, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore S.Pujāte, LU Sociālo zinātņu fakultātes asoc. prof. un VPP SUSTINNO vadošā pētniece B.Bela, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asoc. prof. L.Daniela. Paneļdiskusiju vadīja VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece. (http://www.visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/info_old.shtml )


Notiks paneļdiskusija par vērtībizglītību
25/11/2015

S.Austruma, Valsts izglītības satura centrs, 24.11.2015.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) 2015.gada 30. novembrī plkst. 13:00 Izglītības un zinātnes ministrijā, Vaļņu ielā 2, Lielajā zālē, rīko gadskārtējo vērtībizglītībai veltīto pasākumu – paneļdiskusiju “Vai vērtībizglītība var būt formalizēta?” Paneļdiskusijas mērķis ir nodrošināt viedokļu apmaiņu ar akadēmiskajiem mācībspēkiem, kuri pārstāv dažādas teorētiskās pozīcijas morālās izglītības jomā, politikas veidotājiem un īstenotājiem, VISC speciālistiem un citiem interesentiem. Paneļdiskusijas tematika ir saistīta ar izglītības satura pilnveidi kompetenču pieejā un Izglītības likumā paredzēto audzināšanas vadlīniju izstrādi.

Paneļdiskusijā paredzētas četras akadēmiskās lekcijas (13:00-14:00) un saruna (14:00-15:00).

Lektori:

– prof. I. Šuvajevs “Tikumība laika griežos”,

– prof. S.Lasmane “Tikuma jēdziens 21. gadsimta ētikā”,

– prof. L.Geikina “Būtiskais par nebūtisko”,

– prof. L.Rutka “Tikumiskā un valstiskā audzināšana mūsdienu skolā – nepieciešamība, izaicinājumi, iespējas”.

Paneļdiskusijā aicināti LU Vēstures un filozofijas fakultātes prof. M. Kūle, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore S.Pujāte, LU Sociālo zinātņu fakultātes prof. B.Bela, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asoc. prof. L.Daniela.

Paneļdiskusiju vadīs VISC vadītājs Guntars Catlaks. Mērķauditorija: Izglītības politikas veidotāji un īstenotāji, augstskolu mācībspēki un pētnieki – dažādu humanitārās izglītības nozaru pārstāvji, žurnālisti. Vietu skaits ierobežots.

Aicinām pieteikties līdz šā gada 28.novembrim.

Avots: S.Austruma, Valsts izglītības satura centrs, 24.11.2015.; http://www.visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/info.shtml#nov24


Notikusi VPP SUSTINNO 1.posma rezultātu publiskā apspriešana
23/11/2015

2015.gada 20.novembrī notika valsts pētījumu programmas “Inovācija un ilgtspējīga attīstība: Latvijas pēckrīzes procesi globālā kontekstā (SUSTINNO)” 1.posma rezultātu publiskā apspriešana. Programmas vadītājs Jānis Ikstens klātesošos iepazīstināja ar kopējo programmas koncepciju, pētnieciskajiem virzieniem un pirmā posma rezultātiem. Diskusijas tālākajās daļās tika prezentēti un apspriesti programmas četru projektu 1.posma rezultāti. Pasākumā piedalījās dažādu nozaru zinātnieki, programmas īstenošanā iesaistītie pētnieki, valsts pārvaldes institūciju darbinieki, doktorantūras studenti un citi interesenti.

Valsts pētījumu programmas “Inovācija un ilgtspējīga attīstība: Latvijas pēckrīzes procesi globālā kontekstā (SUSTINNO)” 1.posma rezultātu publiskās apspriešanas prezentācijas:

VPP SUSTINNO programma un tās izpildes gaita, vadītājs Jānis Ikstens

1.projekts „Ekonomiskā konkurētspēja un inovācija tautsaimniecībā", vadītājs Alfreds Vanags

2. projekts "Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija", vadītāja Baiba Bela

3. projekts „Sabiedrības vērtīborientācijas un sabiedrības atjaunošanās", vadītājs Jānis Ikstens

4.projekts „Vides daudzveidība un ilgtspējīga izmantošana", vadītājs Raimonds Ernšteins


Apstiprināts VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku līdzdalībā iesniegtais projekts programmā INTERREG BALTIC SEA REGION
20/11/2015

2015. gadā laika posmā no 18.–19. novembrim Malmē (Zviedrija) notika Interreg programmas Baltijas jūras reģiona monitoringa komitejas (Baltic Sea Region Monitoring Committee) sēde , kurā tika izvērtēti iesniegto projektu pieteikumi un tika apstiprināti 35 pieteikumi, starp kuriem bija arī VPP SUSTINNO projekta Nr. 4 pētnieku līdzdalībā iesniegtais projekta pieteikums - “Water emissions and their reduction in village communities (VillageWater)”. Tas apstiprināts otrās prioritātes sektorā – Dabas resursu pārvaldība (Management of natural resources).

Tiek uzsākta projekta realizācijas dokumentācijas saskaņošana un plānots, ka 2016.g. martā, tiks uzsākts projekta darbs. Projekta vadošais partneris ir Natural Resources Institute Finland (LUKE) (Somija), bet partnervalstis ir Igaunija, Somija, Vācija, Lietuva, Polija, Zviedrija, Latvija.


VPP SUSTINNO Stratēģiskās vadības grupas apspriede
12/11/2015

2015.gada 11.novembrī notika valsts pētījumu programmas SUSTINNO Stratēģiskās vadības grupas apspriede, kurā piedalījās VPP SUSTINNO vadītājs, programmas četru projektu vadītāji un programmai piesaistītie ārējie eksperti- tautsaimniecības nozaru eksperti un starptautiski atzīti zinātnieki. Stratēģiskās vadības grupa izveidota ar mērķi veikt programmas zinātniskās darbības uzraudzības funkciju. Sanāksmes laikā programmas vadītājs un projektu vadītāji iepazīstināja Stratēģiskās vadības grupas locekļus ar galveno programmas koncepciju un pētnieciskajām tēmām,  plānotajiem mērķiem un programmas īstenošanas progresu. Tika apspriesti programmas 1.posma sasniegtie rezultāti, kā arī pārrunāti priekšlikumi programmas tālākai attīstībai.


SUSTINNO 1.posma rezultātu publiskā apspriešana
11/11/2015

Š.g. 20.novembrī plkst.10:00 tiek rīkota valsts pētījumu programmas “Inovācija un ilgtspējīga attīstība: Latvijas pēckrīzes procesi globālā kontekstā (SUSTINNO)” 1.posma rezultātu publiskā apspriešana. Norises vieta: Kalpaka bulvāris 4, 327.telpa, 3. stāvā.

Programma:
9:40-10:00     Reģistrācija
10:00-10:15    VPP SUSTINNO programma un tās izpildes gaita, vadītājs Jānis Ikstens
10:15-10:40    1.projekts „Ekonomiskā konkurētspēja un inovācija tautsaimniecībā”, vadītājs Alfreds Vanags
10:40-10:50     Diskusija
10:50-11:15     2.projekts ”Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija”, vadītāja Baiba Bela
11:15-11:25    Diskusija
11:25-11:40     Pārtraukums
11:40-12:00     3.projekts „Sabiedrības vērtīborientācijas un sabiedrības atjaunošanās”, vadītājs Jānis Ikstens
12:00-12:10     Diskusija
12:10-12:30     4.projekts „Vides daudzveidība un ilgtspējīga izmantošana”, vadītājs Raimonds Ernšteins
12:30-12:40     Diskusija
12:40-13:00    Noslēguma diskusija

Programma pielikumā.

Aicināti visi interesenti!

Savu dalību lūdzam apstiprināt līdz 2015.gada 19.novembrim plkst.10:00, rakstot e-pastu uz  anete.skrastina@lu.lv .


Vides rīcībpolitika praksē: Valmieras Vides deklarācija tiek sekmīgi ieviesta municipālajā praksē
03/11/2015

Pēc pētījumu rezultātā izstrādātās rīcībpolitikas iniciatīvas iesniegšanas un Valmieras Vides deklarācijas apstiprināšanas pašvaldības Domē (lūdzu, skat. Ziņu 30.01.2014), VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa turpināja sekmīgi iesākto zinātnes-prakses sadarbību ar projekta modeļteritorijas pašvaldību, piedāvājot arī nākošos rīcībpolitikas ierosinājumus par Vides Deklarācijas iespējami interaktīvu realizāciju Domē un pašvaldībā kopumā, t.sk. saprotams arī par iedzīvotāju un citu interešu grupu iesaisti, kā arī plašu un komplementāru vides komunikācijas instrumentu attīstību un piemērošanu – gan vides informāciju un izglītību/apmācību, gan līdzdalību un videi draudzīgu rīcību. 

Atbilstoši pašvaldības pozitīvai pieredzei vides komunikācijas attīstībā un, balstoties konkrēti Vides Deklarācijas konkrētajā saturā un būtībā, Valmieras pilsētas Dome aicināja valmieriešus būt aktīviem, atbildīgiem un videi draudzīgiem savas pilsētas iedzīvotājiem un pievienoties Vides deklarācijā paustajiem mērķiem, t.sk. atbalstīt šo pašvaldības un arī individuālo apņemšanos, parakstoties Domes mājaslapas speciālajā sadaļā. Uz 2015. gada 2. novembri Deklarāciju ir parakstījuši 310 iedzīvotāji, t.sk. pilsētas Domes vadība/speciālisti, arī lielākie pilsētas uzņēmumi - AS «Valmieras stikla šķiedra», SIA «Valpro», SIA «ZAAO» - un 4 Valmieras pilsētas apsaimniekošanas kapitālsabiedrības, kā arī reģionālās valsts vides institūcijas: Dabas aizsardzības pārvalde, Valmieras Reģionālā vides pārvalde. Pašvaldība plāno jaunas iniciatīvas, lai turpmāk attīstītu Vides deklarācijas komunikācijas un videi draudzīgas rīcības praksi.

Valmieras Vides deklarācijas parakstīšana: http://www.valmiera.lv/lv/valmieras_vides_deklaracija 


Saruna LR1 par Jaunlatviešu kustību ar vēsturnieci, VPP SUSTINNO pētnieci Vitu Zelči
23/10/2015

21.10.2015. Latvijas Radio 1 raidījumā “Jaunlatviešu kustība” varēja klausīties sarunu ar vēsturnieci un VPP SUSTINNO pētnieci Vitu Zelči.


LR1. Eduards Liniņš. 21.10.2015. Raidījums “Jaunlatviešu kustība”. Šogad aprit 180. gadskārta kopš Krišjāņa Barona (attēlā) un 190. gadskārta kopš Krišjāņa Valdemāra dzimšanas. Saruna par Jaunlatviešu kustību ar vēsturnieci Vitu Zelči.(http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/siis-dienas-aciim/jaunlatviesu-kustiba.a57895/)


VPP SUSTINNO pētniece vada semināru "Uzvedības ekonomikas zināšanu izmantošana veselības komunikācijas vēstījumos"
22/10/2015

21. oktobrī VPP SUSTINNO projekta “Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija” pētniece Vineta Silkāne vadīja semināru Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas darbiniekiem (22) par tematu "Uzvedības ekonomikas zināšanu izmantošana veselības komunikācijas vēstījumos". Tika sniegti ieteikumi veselības politikas un veselības kampaņu veidotājiem par to, kā iespējams izmantot sociālo zinātņu pētījumu atziņas, lai uzlabotu rīcībpolitiku rezultātus. Notika arī diskusija, kas daļēji tika balstīta VPP SUSTINNO ietvaros veiktā pētījuma starprezultātos - par bikstīšanas izmantošanas iespējām dalības veicināšanai vēža savlaicīgas atklāšanas programmā.
 


VPP Sustinno vadošā pētniece piedalās Starptautiskā konferencē Lietuvā par pārvaldību pašvaldību līmenī
17/10/2015

 4. Starptautiskā konference "GOOD GOVERNANCE AT LOCAL SELF-GOVERNMENT: THEORETICAL AND PRACTICAL TRANSFORMATIONS" notika Šauļu Universitātē, Lietuvā 2015.gada 16.-17.oktobrī. Šī gada konferences pamattēma bija aplūkot pārvaldības dažādās formas pašvaldību līmenī. Tādā veidā konferencē tika analizēti gan pašvaldību un vietējās kopienas ekonomiskās un sociālās attīstības jautājumi, gan arī reģionālās attīstības un spējināšanas izaicinājumi. VPP SUSTINNO šajā konferencē pārstāvēja asoc.prof., vadošā pētniece Iveta Reinholde, kurā prezentēja referātu "Empowerment and Decision making: The case of Latvia". Referātā tika aplūkoti kopienu spējināšanas jautājumi pašvaldību līmenī, un kopienu spējināšanas ietekme uz vietējām attīstības stratēģijām. Asoc.prof. Iveta Reinholde konfereces ietvaros moderēja arī darba grupu par demokrātiju, spējināšanu un iedzīvotāju līdzdalību. Pētnieces paveiktais pārvaldības izpētē tika atzinīgi novērtēts  Lietuvas pašvaldību asociācija Ivetai Reinholdei piešķīra atzinības rakstu par līdz šim paveikto.


Vita Zelče: Latvijas Okupācijas muzejs – 8 vai X mēneši
15/10/2015

VPP SUSTINNO projekta „Sabiedrības vērtīborientācijas un sabiedrības atjaunošanās” vadošā pētniece Vita Zelče rakstā “Latvijas Okupācijas muzejs – 8 vai X mēneši” runā par projekta galveno tēmu- vērtībām. Raksts publicēts ziņu portālā DELFI.

**
Latvijas Okupācijas muzejs – 8 vai X mēneši
13. oktobris 2015 
Vita Zelče
LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas profesore
 
Astoņi mēneši ir gandrīz viens mācību gads Latvijas skolās. Uz tik ilgu laiku ir atlikts lēmums par Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas uzsākšanu. Muzeja darbības daļēja iekonservēšana faktiski jau desmitgades ilgumā nozīmē to, ka skolas drīz būs beigusi vesela paaudze, kuras izglītībā iztrūks pilnvērtīgi funkcionējoša Okupācijas muzeja.
 
Tāpat zaudēta ir miljoniem lielā tūristu[1] auditorija, kas nav saņēmusi vēstījumu par Latvijas unikālo pagātnes pieredzi un tās vērtībām. Tas nav sasniedzis arī vairākus pasaules "varenos" - prezidentus, premjerus, karaļus, ministrus, mērus-, kuri laiku pa laikam iegriežas Rīgā, lai spiestu par globālās pasaules nākotni un pieņemtu lēmumus. Tāda ir Latvijas Okupācijas muzeja (šobrīd tikai pagaidu) pazaudēšanas bilance.
 
Muzeju vēstījumi
 
Muzeju vēstījumus neveido tikai to telpās novietotās ekspozīcijas, bet gan viss muzeja veselums - ēka, to papildinošie memoriāli, novietojums pilsētā, tehniskais stāvoklis, infrastruktūra, tostarp apkārtesošo ielu un laukuma kvalitāte, vestibili, apkure, tualetes, lifti, tūristu informācijas centri utt. Normāli ir tā, - ja iedzīvotājiem un valstij muzeja vēstījums ir svarīgs, tad muzejs un ar to saistīto situāciju un apstākļu kopums ir izcili labā stāvoklī. Jo muzeja vēstījums - nozīmīgāks, jo tam ir prestižāka un sasniedzamības ziņā labāka vieta pilsētā. Piemēram, ASV demokrātisko vērtību summā svarīgs ir ziņojums par holokaustu, - un Holokausta muzejs atrodas Baltā nama tuvumā starp citiem tūristu iecienītiem objektiem.
 
Arī Vācijai svarīgais Holokausta memoriāls Berlīnē atrodas blakus Brandenburgas vārtiem, kurp tradicionāli gadu desmitiem virzās lielākās tūristu plūsmas. Holokausta vēstījums Rietumu civilizācijas vērtību summā vispirmām kārtām ir mācībstunda par tās pieļauto, ne ar ko neattaisnojamo neģēlību, par Eiropas kolektīvo gļēvulību un nepretošanos ļaunumam, par indivīda nespēju patstāvīgi domāt un cilvēka dzīvības vērtību. Muzeji un memoriāli, kā šo pagātnes mācību simboliskās zīmes pilsētas telpā, uztur vēstījumu, ka holokausta un cilvēku iznīcināšanas atkārtošanās politisko un varas ambīciju vārdā, utopisku superimpēriju būvēšanas dēļ nav pieļaujama.
 
Tāda pati ir arī komunistisko un nacistisko represiju un okupācijas muzeju un memoriālu esības jēga visā Austrumeiropā. Aktīva pagātnes mācībstundu komunikācija kalpo tam, lai sabiedrībai būtu skaidri morālie orientieri un, kurus ievērojot, drošāka un pilnvērtīgāka būtu tās šodiena un nākotne.
 
Ja kādai valstij vai pilsētai, tās politiskajai un ietekmes elitei pagātnes mācībstunda, ka cilvēks, viņa unikālā dzīvība un tiesības ir jāciena un jālolo, vairs nav svarīga, tad šo vēstījumu ietverošie muzeji un memoriāli tiek slēgti vai pārvietoti uz pilsētas nomalēm un vietām, kam nav sociālā prestiža, kas neatrodas pie tūristu iecienītajiem maršrutiem un kas ir grūti sasniedzamas. Protams, ir arī citi instrumenti, piemēram, finansējuma samazināšana un liegšana, attīstības projektu apturēšana, "birokrātisko dzirnavu" iedarbināšana, ekspertu un/vai tautas masu neapmierinātības injekcijas, cenzūra.
 
Vai cilvēka dzīvības vērtības cieņa, kā arī demokrātijas esamība pašas par sevi ir saprotamas, stabilas un mūžīgas sabiedrības kvalitātes? No vienas puses, kad kopš Latvijai liktenīgā 1991. gada ir aizvadīts turpat vai gadsimta ceturksnis, gribas teikt, - jā. Un tam arī ticēt. No otras puses, Krievijas uzbrukums Ukrainai impērisko ambīciju un utopiskās "krievu pasaules" vārdā, panākumi etniskā naida kurināšanā un nogalināto cilvēku tūkstoši liecina ne tikai par cieņas pret valstu suverenitāti trūkumu un demokrātijas trauslumu, bet arī par to, ka padomju režīma ilglaicīgi kultivētā indivīda un viņa dzīvības nevērtība nepieder tikai vēsturei. Tā ir arī Austrumeiropas šodiena. Tālab demokrātija un cilvēktiesības joprojām ir sargājami Latvijas sabiedrības ieguvumi.
 
Okupācijas muzejs un Latvijas vēsture
 
Mūsdienās muzeji nav tikai telpas, kuras piepilda vēstures stāstu ekspozīcijas, kur glabājas pagātnes artefakti un kur kabinetu klusumā strādā nopietni zinātnieki. Tie vispirmām kārtām ir komunikācijas platformas par šodienā svarīgām vēstures mācībām, kas piedāvā ne tikai "sausus faktus", bet arī veic sabiedrības pilsoniskās un morālās audzināšanas darbu, veido diskusiju telpu, rada attieksmes, emocijas un līdzpārdzīvojumu. Muzeji arī nav sastingušas institūcijas, kurās gadu desmitiem nekas nemainās. Mūsdienās tiem ir jādarbojas kā seismogrāfiem, kuri spēj reaģēt uz izmaiņām gan sociālajā pieprasījumā, gan iet kopsolī ar komunikācijas tehnoloģiju jauninājumiem.
 
Latvijas Okupācijas muzejs, kas savu darbību sāka 1993. gadā, laika gaitā ir tapis par nozīmīgu izglītības un demokrātijas vērtību kopšanas institūciju un ieguvis labu atpazīstamību starptautiskajā telpā. Savas darbības pirmajā desmitgadē muzeja galveno vēstījumu veidoja totalitāro režīmu pāridarījumi Latvijai un tās iedzīvotājiem, to īstenotie cilvēktiesību pārkāpumi, masu slepkavības un represijas. Muzeja uzdevums bija šo skaudro pagātnes daļu darīt nepārprotami skaidru gan vietējai, gan starptautiskajai auditorijai. Tā uzdevums bija akcentēt Latvijai nodarīto netaisnību un iznīcību, audzināt apziņu, ka varām nav nekādu tiesību iznīcināt cilvēkus un liegt viņiem pilnvērtīgus mūžu un ka tas ir pelnījis visdziļāko nosodījumu.
 
Šajā vēstījumā Latvijai un tās cilvēkiem galvenokārt bija upura loma. Taču upura vēstures stāsta komunikācija ir efektīva tikai īstermiņā, kad nepieciešams apgūt varmācīgo režīmu slēptos pagātnes faktus un gandarīt upurus par pārciesto. Ilgtermiņā pašviktimizācija sabiedrību programmē uz politisko, sociālo un ekonomisko pasivitāti, inertumu, atbildības trūkumu un neļauj tapt pašapzinīgai identitātei, tādējādi bremzējot attīstību un ļaujot plaukt amorālumam (piemēram, korumpētībai, amatpersonu visatļautībai un bezatbildībai, atsevišķu personu alkatības uzvarai par sabiedrības interesēm, nodokļu nemaksāšanai, "ēnu ekonomikai" utt.).
 
Demokrātisko vērtību nostiprināšanās, zināšanu par totalitārismu pieaugums, Latvijas integrācija Eiropas atmiņas telpā arī Latvijas okupācijas muzejam izvirza jauna līmeņa uzdevumus. Viktimizētās vēstures vietā liekams vēstījums par Latvijas cilvēku spēku pretstāvēt totalitārismam un tā neģēlībai, kā arī visbaisākajos vēsturiskajos apstākļos saglabāt morālo kodolu (kaut tā kripatiņu), lai spētu "atmosties" un atjaunot demokrātisku Latvijas valsti. Vienlaikus tas uzsver cilvēka, viņa dzīvības vērtību un audzina pašcieņu.
 
Šis vēstījums ir vajadzīgs, lai Latvijas sabiedrība, kura joprojām klūp totalitārisma atstātajos pinekļos, zinātu ne tikai par pāridarījumiem un ciešanām, bet arī spētu atklāti runāt par savām kļūdām un apzināties savu varēšanu. Turklāt Latvijas un citu Baltijas valstu pagātnes pieredzes stāsti ir mūslaiku veiksmes stāsti pasaules mērogā, par spīti daudzajām neveiksmēm un nepilnībām. Šī vērtība ir jāapzinās vispirmām kārtām Latvijai pašai, kā arī par to jāvēsta citiem, jo no Baltijas valstu pieredzes ļoti daudz var mācīties Rietumeiropa, Krievija, Ukraina, Gruzija, Armēnija un citas zemes.
 
Šis jaunais Latvijas attīstībai un rītdienai tik nepieciešamais vēstures vēstījums ir likts Okupācijas muzeja jaunās ekspozīcijas un Nākotnes nama pamatā. Neklusējot ne par kolaboracionismu, konformismu, nodevību un gļēvulību, ne arī par cilvēcību, cildenumu, solidaritāti, pašaizliedzību un cilvēku spēju pretstāvēt totalitārismam muzejs piedāvā diskusiju platformu ne tikai pāridarījumiem un ciešanām, bet gan - par cilvēces fundamentālām vērtībām.
 
Latvijas Okupācijas muzeja ēka un cilvēces vērtības
 
Šīs cilvēces esības pamatvērtības arī ir precīzi iekodētas pārbūvējamā Latvijas Okupācijas muzeja ēkas jeb Nākotnes nama arhitektoniskajā veidolā. Gunāra Birkerta projekts piedāvātā spilgtu, viegli uztveramu un trāpīgu metaforu, - vēsture nav tikai ļauna un nav tikai laba. Tai vienmēr ir divas puses - gaišā un tumšā, baltā un melnā, - tāpat kā dzīvei un cilvēka dabai. Latvijā, valdot totalitārismam, cildenais un neģēlīgais vienmēr ir pastāvējis līdzās, ne reti pat savijoties kopā un saķeroties divkaujā. Cilvēki, viņu rīcības un to motivācijas pat okupāciju laikā nav vērtējamas vienīgi labā un ļaunā kategorijās.
 
Muzeja ēka ar gaišā/labā akcentu orientē Latvijas sabiedrību uz nākotni un pašapzinīgu identitāti. Neļaujot Latvijas Okupācijas muzejam palikt tikai tumšajā formātā, Birkerta arhitektoniskais risinājums Rīgas publiskajā telpā rada jaunu un turklāt spēcīgu Latvijas vēstures vēstījumu - šī zeme un tās cilvēki bija un ir stipri, viņi nekad nav ļāvuši pilnībā nokaut labo un tikai šādai zemei ir nākotne! Ģeniālais nereti ir vienkāršībā, kāda arī Gunāra Birkerta piedāvātā Latvijas Okupācijas muzeja arhitektūra.
 
Ēkas un pilsētas, tāpat kā vēstures stāsti un mācības kalpo cilvēkiem, nevis otrādi. Namiem, lai arī tie iemūžina kādas aizgājušo laikmetu estētiskās vērtības, ir jābūt jēdzīgi funkcionāliem atbilstīgi sava laika prasībām un tā iemītnieku mērķiem. Pret Latvijas Okupācijas muzeju vērstās darbības, Nākotnes nama tapšanas kavēšana un tā vajadzības noliegums velk atpakaļ Latviju totalitārisma purvā un amoralitātes slīkšņā, kur saimnieko šai zemei un tās rītdienai svešas un kaitnieciskas slieksmes. Nebūtu jauki kādu rītu atmosties Latvijā - pārtapušā par mankurtu, āmriju un jēgas manipulatoru karalisti. 
________________________________________
[1] Piemēram, 2014. gadā tūristu skaits Rīgā sasniedza 2 miljonus (sk.:http://www.tava.gov.lv/lv/kopejais-turistu-skaits-riga-pern-sasniedzis-2-miljonus).
 
 

VPP SUSTINNO pārstāvis vada diskusiju ar Zviedrijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem
14/10/2015

2015.gada 14.oktobrī profesors Jānis Ikstens vadīja diskusiju par demokrātiju, vērtībām un identitātes politiku Latvijā, kurā piedalījās Zviedrijas ietekmīgās nevalstiskās organizācijas „Tauta un Aizsardzība” (Folk och Försvar) dalībniekiem. Diskusijas dalībnieki ieinteresēti apsprieda identitāšu ietekmi uz demokrātiju un sabiedrības attieksmēm un vērtībām Baltijas kontekstā.

„Tauta un Aizsardzība” (Folk och Försvar) ir nevalstiskā, brīvprātīga, politiski un reliģiski neatkarīga asociācija, kura apvieno Zviedrijas demokrātiskās organizācijas un indivīdus. Asociācijas mērķis ir veicināt mieru, drošību un brīvību.
 


“SUSTINNO” pētniece Vita Zelče nolasīja referātu Raiņa 150. gadadienai veltītajā konferencē
12/10/2015

Valsts pētījumu programmas “SUSTINNO” pētniece, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore Vita Zelče uzstājās ar ziņojumu “Rainis – jaunstrāvnieks un “Dienas Lapas” redaktors” dzejnieka un domātāja Raiņa 150. dzimšanas dienas veltītajā konferencē “Un rīts būs jāpieņem, lai kāds tas nāks”, kas notika 2015. gada 6.–9. oktobrī.

Vita Zelče savā referātā iztirzāja problēmu: kāpēc Jaunās strāvas laiks un darbs laikrakstā “Dienas Lapa” mūsdienās ir vienas no vismazāk zināmajām Raiņa biogrāfijas daļām, kāpēc tā šobrīd šķiet tik neinteresanta? Pētniece norādīja, ka arī LU ir maz studentu, kuri mācētu izskaidrot – kas bija Jaunā strāva, kāds ir tās pienesums Latvijas sabiedrībai un kuri nejauktu jaunstrāvniekus un jaunlatviešus. Pēc viņas domām, cēlonis ir šīs tēmas dziļajā sovjetizācijā un ideoloģiskajās klišejās, kas tika radītas un kultivētas izglītībā un kultūrā valdošo politisko režīmu pasūtījuma rezultātā un pastāv joprojām. V. Zelče piedāvāja modernitātes un mediju attīstības raksturojuma ietvarus, kurus varētu izmantot radot Jaunās strāvas vēstures mūsdienīgus naratīvus, kuros būtu akcentētas nevis ideoloģiskās, bet cilvēciskās vērtības. Viņa norādīja, ka Jaunās strāvas mantojums ļauj aktualizēt intelektuālu un sabiedrības attiecību problemātiku, kā arī runāt par sociālo solidaritāti, kultūrdarbu, apgaismību, tīklošanos, integrāciju pasaules literatūrā, kultūrā, zinātnē un politiskajā domā, sadarbības praksi kā sociālajām vērtībām, kas ir nozīmīgas ne tikai pagātnē, bet arī šodienā.

Vitas Zelčes ziņojuma “Rainis – jaunstrāvnieks un “Dienas Lapas” redaktors” prezentācija pieejama šeit.

Uzstāšanās video:

Saite: https://www.youtube.com/watch?v=AqBnAjbuwn4&list=PLxc2e81TLgVQgUemmv67krexwZ7nmKjs3&index=5

Konferenci “Un rīts būs jāpieņem, lai kāds tas nāks” rīkoja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Valsts pētījumu programmas “Letonika – Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtības” projekta Nr. 4. “Kultūra un identitātes Latvijā”: mantojums un mūsdienu prakse” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku.


VPP SUSTINNO pētnieki piedalās Raiņa un Aspazijas simtpiecdesmitgadei veltītā konferencē
29/09/2015

Atzīmējot latviešu literatūras klasiķu Raiņa un Aspazijas simtpiecdesmitgadi, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina uz akadēmisku starpdisciplināru konferenci Rainim 150. „Un rīts būs jāpieņem, lai kāds tas nāks”. AfišaAr ziņojumu tajā piedalīsies arī VPP SUSTINNO vadošā pētniece prof.Vita Zelče.

Konference  notiks 2015. gada 6.-9. oktobrī. Tajā iecerēts no laikmetīga skatpunkta vietējā un starptautiskā mērogā interpretēt, pozicionēt un popularizēt Raiņa daudzpusīgo personību un viņa māksliniecisko un intelektuālo mantojumu.

Konference tiks atklāta 6. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Pēc svinīgām uzrunām, kamerkora „Jasmīns” muzikāla sveiciena un Jaunā Rīgas teātra aktieru Ģirta Krūmiņa un Kaspara Znotiņa Raiņa dzejas lasījuma sekos Vairas Vīķes-Freibergas, Vitas Matīsas un Gundegas Grīnumas priekšlasījumi. Konferences turpinājums – darba grupu sēdes un noslēguma diskusija 7.-9. oktobrī ─ notiks Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā. Tās telpās, sākot ar 7. oktobri,  būs aplūkojamas arī trīs Raiņa jubilejai veltītas izstādes: „Raiņa un Aspazijas darbu pirmizdevumi”, „Rainis citās valodās” un „Pētījumi par Raini”.

Konferencē piedalīsies Latvijas un Lietuvas augstskolu mācībspēki un pētnieki, kuri pārstāvēs Lietuviešu Literatūras un folkloras institūtu, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu, Sociālo zinātņu un Vēstures un filozofijas fakultāti, Liepājas Universitāti,  Daugavpils Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Raiņa un Aspazijas muzeju, Latvijas Literatūras centru un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu.

Konferences darba grupās tiks aplūkotas dažādas Raiņa daiļrades un personības šķautnes: „Rainis – latviešu nacionālās un kultūras identitātes veidotājs” (referenti – I. Druviete un M. Baltiņš, V. un R. Muktupāveli, J. Kursīte); „Rainis – dzejnieks” (referenti – M. Burima, Ieva E. Kalniņa, V. Vecgrāvis, E. Lāms); „Rainis – dramaturgs” (referenti – I. Kalniņa, Z. Šiliņa, L. Ulberte, V. Hausmanis); „Raiņa lugu skatuviskā interpretācija” (I. Rodiņa, Z. Radzobe, S. Radzobe, E. Tišheizere); „Rainis – politiķis un valstsvīrs” (referenti – J. Šiliņš, I. Kreituse, I. Butulis, J. Zālītis); „Rainis – žurnālists un kultūras darbinieks” (referenti – V. Zelče, J. Oga, I. Klekere, I. Struka); „Rainis – filozofs” (referenti – A. Svece, M. Rubene, I. Kolmane, A. Priedīte-Kleinhofa, S. Lasmane); „Rainis un pasaules literatūra” (referenti – I. Rūmniece, S. Gaižūns, I. Daukste-Silasproģe, R. Dobrovenskis).

Konferences noslēgumā notiks diskusija „Raiņa pētniecība un interpretācija”, kurā tiks rezumētas laikmetīgās pamatnostādnes klasiķa mantojuma un personības redzējumā, kā arī apkopoti viedokļi par status quoRaiņa izpētē un ieskicēti turpmākie pētnieciskā darba mērķi un uzdevumi.

7. un 8. oktobrī LU portālā  (www.lu.lv/tiesraide/1/) būs skatāma konferences tiešraide.

Ar plašāku informāciju par pasākumu un konferences programmu varat iepazīties LU LFMI mājas lapā.

Informācija: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts


VPP SUSTINNO pētniece Līga Rasnača piedalās Eiropas bezpajumtnieku pētnieku nevalstisko organizāciju tīkla konferencē
28/09/2015

Laikā no 2015.gada 23. līdz 27.septembrim Īrijas galvaspilsētā Dublinā notika Eiropas bezpajumtnieku pētnieku nevalstisko organizāciju tīkla (FEANTSA- European Federation of National Organisations working with the Homeless) 10. konference. Konferences uzmanības centrā bija pēckrīzes perioda sociālo seku jautājumi: bezpajumtniecības pieaugums un ģimeņu bezpajumtniecība. Bezpajumtnieku definīcija lielākajā daļa Eiropas, Austrālijas un Ziemeļamerikas valstu ietver ne tikai tos, kam trūkst patvēruma, bet arī patversmēs, krīzes centros dzīvojošos un tos, kuru mājokļa apstākļi neatbilst minimālajiem dzīves kvalitātes standartiem. Latviju konferencē pārstāvēja divas pētnieces. Programmas SUSTINNO projektu ”Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija” pārstāvēja LU SZF pētniece Līga Rasnača, piedaloties debatēs par jauno ES dalībvalstu sociālo mājokļa politiku, risinot bezpajumtniecības problēmu. Plašāka informācija par konferenci pieejama organizācija mājas lapā (http://www.feantsa.org/; https://www.facebook.com/FEANTSA?fref=ts ).


LR1 Kultūras rondo prof.Vita Zelče par Raiņa sovjetizācijas pētījumu
11/09/2015

LR1 Kultūras rondo "Kāpēc Rainis ir Rainis" profesore Vita Zelče iepazīstina ar atziņām no Raiņa sovjetizācijas pētījuma, kas tapis Valsts pētījumu programmas SUSTINNO ietvaros.

 LR1 Kultūras rondo. "Kāpēc Rainis ir Rainis". Eduards Liniņš, Santa Lauga, Zigfrīds Muktupāvels. 11.09.2015. Komentārs: "Dižgari un desas" - Rainis, Aspazija un politika. Un sarunas turpinājumā: Rainis - padomju kulta figūra, Raiņa sovjetizācija un Dzejas dienas Esplanādē - profesores Vitas Zelčes pētījums.


SUSTINNO pētnieks piedalās simpozijā par informatīvajiem draudiem
10/09/2015

Šī gada 8.-10.septembrī Polijas pilsētā Kriņicā notiek 25.ekonomiskais forums, kas pulcē vairākus simtus Eiropas un pasaules līderus politikā, uzņēmējdarbībā un zinātnē. Kriņicas forums kalpo kā viedokļu apmaiņas instruments plaša spektra problemātikā, īpaši tajos jautājumos, kas ir aktuāli Eiropas centrālajā un austrumu daļās.

SUSTINNO pētnieks, LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Jānis Ikstens vadīs Kriņicas foruma paneļdiskusiju par Krievijas maigo varu. Diskusijā piedalīsies Eirogrupas institūta direktors Arve Žuvēns (Francija), Baltijas studiju institūta valdes locekle Kristīna Kallasa (Igaunija), Maskavas ekonomikas institūta profesors Igors Čubaiss (Krievija), PROVIDUS centra pētniece Marija Golubeva (Latvija), Centrum Balticum direktors Kari Liuhto (Somija), Eiroatlantiskās asociācijas Padomnieku komitejas priekšsēdētājs Janušs Oniškevičs (Polija).

Sīkāka informācija: Anete Skrastiņa, anete.skrastina@lu.lv


SUSTINNO pārstāvis vada paneļdiskusiju Kriņicas ekonomiskajā forumā
09/09/2015

Šī gada 7.-8.septembrī profesors Jānis Ikstens piedalījās starptautiskā simpozijā par informatīvajiem draudiem, kas notika Monsā (Beļģija). Viņš uzstājās ar referātu par Latvijas informatīvajām telpām un to saikni ar iedzīvotāju attieksmēm pret politiku. Referāts ir balstīts uz Latvijas iedzīvotāju reprezentatīvas aptaujas datiem, kas veikta VPP SUSTINNO ietvaros.

Simpozija dalībnieki izrādīja lielu interesi par referātā atspoguļotajam rezultātiem un aktīvi diskutēja par Latvijas pieredzes izmantojamību, gan veidojot ES attiecības ar Krieviju, gan netieši vērtējot sabiedrības integrācijas aspektus Eiropas valstīs.

Sīkāka informācija: Anete Skrastiņa, anete.skrastina@lu.lv


Diskusijas par nevienlīdzības tēmu Eiropas sociologu konferencē Prāgā
01/09/2015

Autors: Baiba Bela

3.Latvijas sociologu koppilde (foto: L.Grīnberga)

Augusta pēdējā nedēļā Prāga pulcēja ap 3500 sociologus no Eiropas un arī citiem kontinentiem uz Eiropas sociologu asociācijas 12. konferenci, kas bija kuplāk apmeklētā ESA konference. Tematiski tā tika veltīta diskusijām par atšķirībām, nevienlīdzību un socioloģisko iztēli. Latviju pārstāvēja sociologi no Latvijas Kultūras Akadēmijas, Rīgas Stradiņa Universitātes un Latvijas Universitātes (valsts pētījumu programmas SUSTINNO ietvaros). Konferences atklāšanas un noslēguma plenārsēdēs, kā tradicionāli ieraksts, uzstājās šobrīd ievērojami pasaules sociologi, rosinot domāt par bēgļu krīzi, atbildību, solidaritāti un brīvību kā būtiskām Eiropas vērtībām. Ja pirms 25 gadiem Eiropa svinēja Berlīnes mūra krišanu, tagad tiek celti jauni dzeloņdrāšu žogi vairāku simtu kilometru garumā – kāda būs Eiropas nākotne un kādu to vēlamies redzēt?

Galvenajos referātos konferences atklāšanā un noslēgumā Eiropas sociologu uzmanības centrā tādā vai citādā veidā bija globālās nevienlīdzības jautājumi. Mūsdienu klasiķa Zigmunta Baumana (Zygmunt Bauman) runas galvenais pavediens bija globāla nevienlīdzība (piemēram, 1% pasaules bagātāko iedzīvotāju pieder 85% visu pasaules bagātību, kamēr pusei pasaules iedzīvotāju ir jāsadala savā starpā 1% labumu). Baumana skatījumā patlaban nevienlīdzības jautājumi vairs nav tādi, kādi tie ir bijuši agrāk, tie iziet ārpus kontroles. Savukārt amerikāņu socioloģe, emociju socioloģiskas analīzes aizsācēja Arlija Hohčailda (Alrie Hochschild) aplūkoja mūsu pārliecību emocionālo spēku. Padziļināti parādot labējā politiskā spārna piekritēju uzskatus ASV, viņa iezīmēja arvien pieaugošo plaisu starp labējiem un kreisajiem ne tikai pārliecībās, bet arī informācijas un dzīves telpās. Pētnieces stāsts par dziļo pārliecību noturīgumu un emocionālo spēku, to imunitāti pret racionāliem argumentiem, bija ārkārtīgi interesants, bet neiedvesmojošs, domājot par iespēju pārliecināt (vai vismaz rosināt uz toleranci) atšķirīgu uzskatu cilvēkus Latvijā. Īru sociologs Kristofers Vīlans (Christopher Whelan) sniedza interesantu ieskatu salīdzinošā analīzē par Eiropas savienības veco dalībvalstu iedzīvotāju reakcijām uz krīzes radīto ekonomisko stresu, pievēršot uzmanību arī sakarībām starp valsts tipu (piemēram, vai valsts ir sociāldemokrātiska, liberāla vai korporatīva, atrodas Ziemeļu vai Dienvidu Eiropā) un iedzīvotāju reakcijām uz krīzi. Karstas debates radīja indiešu izcelsmes socioloģes Bhabhas Gurmindas (Bhabha Gurminda) referāts par postkoloniālismu mūsdienu Eiropā, piedāvājot alternatīvu skatījumu uz Eiropas Savienības vēsturisko izveidošanos un risinot jautājumu par Eiropas valstu labklājību un to bijušo koloniju lomu šīs labklājības nodrošināšanā, kā arī par robežu vilkšanas jautājumu starp impērijām un to kolonijām. Pētniece skāra arī ideju par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Sevišķi aktīvi komentējot noslēguma referātus bija Austrumeiropas valstu pētnieki. Faktiski abi noslēdzošās plenārsēdes referāti bija fokusēti tikai uz veco Eiropu, it kā paplašinātās Eiropas vispār nebūtu, kaut arī abos Eiropa bija uzmanības centrā. Igauņu socioloģe Marju Lauristina ierosināja uz vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu raudzīties ievērojami plašāk un, piemēram, pārvērtēt Jaltas konferenci un vecās Eiropas atbildību šajā Eiropas sadalīšanas projektā. Jau vairākās ikrīta plenārsēdēs iezīmējās nevienlīdzīgs varas sadalījums starp Rietumu un Austrumu Eiropu, pēdējai pretojoties skatījumam uz to kā relatīvi homogēnu, nabadzīgu, atpalikušu, nespējīgu dot jaunas un vērtīgas idejas. Diskusiju asums parādīja to, cik dažāda ir Eiropa, cik maz vienprātības tajā pastāv, un cik joprojām spēcīga spriedze rodama starp vecajām Rietumeiropas un jaunajām Austrumeiropas ES dalībvalstīm. Pēdējās acīmredzami ir beigušas akli apbrīnot Rietumus un kopēt katru to soli, pastāvot arī uz savas pašvērtības atzīšanu.

Šajā sakarā uzmanības vērts bija čehu sociologa Petra Jehličkas plenārsēdes referāts par nevienlīdzību starp Rietumeiropu un Austrumeiropu zināšanu radīšanā. Jehlička ir ilgstoši pētījis neformālo ekonomiku, kooperāciju, dažādas sociālās prakses ārpus ekonomikas zonas un ievērojis, ka Rietumeiropas pētniekiem parasti ir negatīva Austrumeiropas konceptualizācija, kas neļauj atzīt virkni šeit pastāvošo prakšu kā inovatīvas un ilgtspējīgas. Rietumeiropā šobrīd piemājas dārzi tiek saistīti ar pārtikas drošību, kopienas stiprināšanu, bioloģisko dažādību, ieguvumiem veselībai un labsajūtai, alternatīviem pārtikas tīkliem, kamēr Austrumeiropā tādas pašas prakses tiek asociētas ar nabadzību, atpalicību un zemu pirktspēju. Pētnieks norādīja, ka Austrumeiropa var būt sociāli progresīvu un inovatīvu prakšu resurss. Mūsu pašu centieni noķert Rietumus neļauj saskatīt apslēptās un grūtāk ieraugāmās norises, kas liecina par radošumu, kopienas saitēm, spēju dalīties un citām klusās ilgtspējas praksēm, kas līdz šim tikušās reti ievērotas un maz novērtētas. Tomēr kopumā ilgtspējas un inovācijas tēmām konferencē tika pievērsts maz uzmanības.

Valsts pētījumu programmu konferencē pārstāvēja Baiba Bela un Līga Rasnača. Kopīgi veidots referāts par sociālās politikas izaicinājumiem Latvijā sociālās drošības paaugstināšanai tika nolasīts sociālās politikas pētījumu tīkla sekcijā. Līga Rasnača iepazīstināja arī ar nevienlīdzību mājokļa jautājumos Latvijā, padziļinātu uzmanību pievēršot mazaizsargātām grupām. Referāts tika nolasīts salīdzinoši nesen izveidotajā pārejas valstu pētnieku tīkla sekcijā. Baiba Bela piedalījās arī biogrāfiskās perspektīvas pētnieku tīkla sekciju darbā un valdes sēdē. Nozīmīgi, ka tika nolemts nākošo biogrāfisko pētnieku tīkla konferenci (tā sauktā mid-term conference, kas norisinās ESA konferenču starplaikā) rīkot Rīgā, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē sadarbībā ar valsts pētījumu programmu SUSTINNO. Starptautiskā konference būs veltīta sociālo inovāciju jautājumam.

Ar plašu informāciju par ESA 12. konferences norisi – plenārsēžu tēmu aprakstu un runātāju biogrāfijām, kā arī ar konferences programmu un referātu kopsavilkumiem, interesenti var iepazīties konferences mājaslapāhttp://www.esa12thconference.eu/.

Konferences norise fotogrāfijās:

  1. Konferences norises vieta Prāgas Tehniskās Universitātes telpās (foto: https://www.facebook.com/esa2015Prague/photos/)
  2. Zigmunts Baumanis ESA 12. konferences atklāšanas plenārsēdē (foto: https://www.facebook.com/esa2015Prague/photos/)
  3. Latvijas sociologu koppilde (foto: L.Grīnberga)

1.Konferences norises vieta Prāgas Tehniskās Universitātes telpās (foto: https://www.facebook.com/esa2015Prague/photos/)

 

2. Zigmunts Baumanis ESA 12. konferences atklāšanas plenārsēdē (foto: https://www.facebook.com/esa2015Prague/photos/)


Vides rīcībpolitika praksē: Salacgrīvas novada Dome apstiprina Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju
30/07/2015

Iepriekš veikto multi-tematisko pētījumu rezultātā un sadarbībā ar Salacgrīvas novada Domi, VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa 2014.g. pašvaldībā iesniedza Salacgrīvas novada (viena no izvēlētajām VPP projekta modeļteritorijām) rīcībpolitikas priekšlikumus: teritorijas attīstības priekšnosacījumus un stratēģijas galvenos elementus; telpiskās attīstības perspektīvas un metodiskos norādījumus teritorijas plānošanai; kā arī priekšlikumus stratēģijas īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas sadaļai.
Minētos rīcībpolitikas priekšlikumus iespējams izmantot arī plašāk kā municipālas vides un attīstības pārvaldības (plānošanas) labās prakses demonstrāciju piemērus, kopš Latvijas pašvaldībām, atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam (2009), bija nepieciešams izstrādāt jauna tipa stratēģiskās plānošanas dokumentus, saskaņā ar Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (2010) pamatnostādnēm un arī to realizācijas plānojumu konkrētā Latvijas plānošanas reģionā.
2015.g. tika organizēti papildus VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pilotpētījumi, diskusiju semināri ar novada attīstības plānošanas (pārvaldības) dokumentu izstrādes vadības grupu/speciālistiem un attīstīts nepieciešamais rīcībpolitikas konsultatīvais nodrošinājums/pavadījums visā dokumentu izstrādes procesā. Pašvaldība veica diskusijas ar novada interešu grupām, likumā paredzēto novada attīstības plānošanas pamatdokumentu sabiedrisko apspriešanu un iegūto rezultātu noslēguma diskusiju. Rezultātā Salacgrīvas novada dome 2015. gada 29. jūlijā pieņēma novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.
Salacgrīvas novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģija:
http://www.salacgriva.lv/lat/salacgrivas_novads/teritorija/ilgtspejiga_attistiba/


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki iesniedz projekta pieteikumu programmai INTERREG BALTIC SEA REGION (2. etaps)
13/07/2015

Projekta pirmā etapa pieteikums tika apstiprināts un 2015. gada 13. jūlijā projekta komanda uz otro etapu ir iesniegusi ES sadarbības programmai INTERREG BALTIC SEA REGION projekta pieteikumu - “Water emissions and their reduction in village communities (VillageWater)”. Projekta vadošais partneris ir Natural Resources Institute Finland (LUKE) (Somija), bet partnervalstis ir Igaunija, Somija, Vācija, Lietuva, Polija, Zviedrija, Latvija.


VPP SUSTINNO 2. projekta “Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija” pirmais zinātniskais seminārs “Iestrādes ilgtspējas un inovācijas izpētē”
02/07/2015

Baiba Bela

Jūlija sākumā 2. projekta “Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija” pētnieki tikās, lai diskutētu par projekta virzību un iepazīstinātu ar pētniecībā paveikto. Plašāka uzmanība tika veltīta sociālo inovāciju jautājumam, apzinot līdz šim Latvijā paveikto un 7. ietvara projekta SIforAGE ietvaros veikto sociālo inovāciju izpēti aktīvas un veselīgas novecošanas jomā, kā arī pasaules pieredzi valsts pārvaldes atbalstam sociālajām inovācijām. Par šiem jautājumiem ziņoja Anžela Jurāne-Brēmane, Baiba Bela, Anete Vītola. Anita Kovaļevska iepazīstināja ar diskusiju par sociāli atbildīgu valsti no tiesību zinātnes perspektīvas un aplūkoja sociālo atbildīgumu LR Satversmes preambulā. Savukārt Līga Rasnača un Aija Zobena bija nupat kā atgriezušās no lauku attīstībai veltītas konferences Toruņā (Eastern European Countryside revisited – 25 years after the transition, http://www.eec.umk.pl/conference/?page_id=9) un dalījās iespaidos par jaunākajām tendencēm pētījumos un teorētiskajās interpretācijās.


VPP pētnieks M.Niklass intervijā par izglītības, nevienlīdzības un ilgtspējas tēmu
19/06/2015

Intervija par darba tirgus prognozēm ar VPP SUSTINNO 2.projekta “Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija” pētnieku Mareku Niklasu Latvijas Radio 1. programmā “Labrīt” 2015.gada 19.jūnijā.

Autori: Vita Anstrate, Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

Publicēts: 19.06.2015.

Raksts pieejams:http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/jauniesi-aizvien-negrib-studet-eksaktas-zinatnes-em-prognoze-20-000-bezdarbnieku.a134568/

Intervija: http://s2.lsm.lv/media/9/9/5edb.mp3

Jaunieši aizvien negrib studēt eksaktās zinātnes; EM prognozē 20 000 bezdarbnieku

Ekonomikas ministrijas prognozē, ka pēc pieciem gadiem aptuveni 20 000 jauniešu, kas ieguvuši augstāko izglītību sociālajās vai humanitārajās zinātnēs, varētu būt bezdarbnieki vai strādāt iegūtajai kvalifikācijai neatbilstošu darbu.

Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija jau vairākus gadus budžeta vietas studentiem dala par labu prioritārajām - eksaktajām un inženierzinātnēm, augstskolās šajās studiju programmās neizdodas nokomplektēt pilnas studentu grupas, un 80% sociālo zinātņu studentu tik un tā ir gatavi par zināšanām maksāt, apzinoties, ka konkurence darba tirgū ir liela, bet iespējas atrast darbu - salīdzinoši niecīgas.

Tuvāko piecu gadu laikā akūti trūks inženierzinātņu un dabas zinātņu speciālistu, tāpat darbinieku ar vidējo profesionālo izglītību, jo daudzi, piemēram, apstrādes rūpniecībā nodarbinātie dodas un dosies pensijā. Šovasar Latvijas Universitāti absolvēs aptuveni 300 jaunie sociālo zinātņu un vairāk nekā 350 humanitāro zinātņu speciālisti. Universitāte sagatavo visvairāk abu jomu jaunos speciālistus. Daudzi studenti svinēs izlaidumus arī citās augstskolās Rīgā un arī reģionos. Ekonomikas ministrija ik gadu modelē iespējamu darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu tuvākā un tālākā nākotnē, pieņemot, ka saglabājas pašreizējais pieprasījums pēc studiju programmām un atbilstoši prognozēm uzlabojas arī valsts ekonomika.

“Mēs redzam, ka līdz 2020.gadam veidojas liels pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās,” stāsta Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks Jānis Salmiņš. Viņš norāda, ka jaunākais Ekonomikas ministrijas ziņojums, kas plašākai sabiedrībai būs pieejams šī mēneša beigās, paredz, ka tuvāko piecu gadu laikā apmēram 20 000 jauno sociālo zinātņu vai humanitāro zinātņu speciālistu varētu būt bezdarbnieki vai strādāt neatbilstoši iegūtajai kvalifikācijai. Šonedēļ satraukumu par jauno aktieru pārprodukciju publiski paudusi arī Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja un Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa, prognozēdama, ka šogad darbs teātrī būs vien katram trešajam Kultūras akadēmijas Teātra fakultātes absolventam.

“Tāpēc arī šie līgumi ar jaunajiem aktieriem, kas teātros tiek slēgti, parasti nav pamatīgi. Tie ir vai nu uz gadu, vai līdz trim gadiem, vai uz kādu pārbaudes laiku. Pieņemu, ka viņiem varbūt šis atalgojums, tam tā it kā vajadzētu būt, ir mazāks, nekā aktierim, kurš tur konkrētā teātra repertuāru, “ saka Gaismiņa-Šiliņa.

Jaunajiem aktieriem nereti jāsamierinās vien ar gadījuma darbiem un neregulāriem ienākumiem, piemēram, ierunājot filmas vai reklāmas. Izglītības ministrija balansu starp jauno speciālistu pieprasījumu un piedāvājumu regulē, pārdalot budžeta vietas.

“Tas ir mūsu studiju vietu plānošanas process. Plānot budžeta vietas tā, lai nodrošinātu zināmu pieaugumu tieši dabas un inženierzinātņu jomās un pakāpeniski samazināt [budžeta vietas] tajās jomās, kurās ir liela speciālistu pārprodukcija. Tās ir sociālo [zinātņu] jomas, kurās ir liels maksātgribošo studentu skaits, bet kuras darba tirgū nav tik pieprasītas,” stāsta atbildīgās ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāve Laura Treimane.

Jau kopš 2013.gada pakāpeniski vairāk bezmaksas studiju vietas pienākas dabas zinātnēs, bet aizvien mazāk pārējās nozarēs. Budžeta vietu pārdale par labu prioritārajām jomām nav efektīva un tā tikpat kā neietekmē jauniešu studiju izvēli, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas docents Mareks Niklass.

Viņaprāt, interese par eksaktajām jomām jāattīsta pamatskolā. Niklass tāpat neatbalsta obligātos eksāmenus dabas zinātnēs, kas paredzēti beidzot vidusskolu, jo represīvi mehānismi interesi neraisot. Turklāt darba iespējas esot ierobežotas visās nozarēs. “Redziet, lielākā daļa izvēlas studēt sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes, neskatoties uz to, ka 80% studējošo sociālajās zinātnēs maksā par savām studijām. Vēlamajā izteiksmē mēs varam teikt, ka mums ir vajadzīgi būvinženieri, mums ir vajadzīgi inženieri, bet, ja mēs paskatāmies, cik mūsu ekonomikā liels īpatsvars ir kādām noteiktām nozarēm, tad optimismam pamata nav,” atzīst Niklass. Arī Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce piekrīt, ka piešķirt vairāk budžeta vietas prioritārajām jomām nav risinājums. “Tāpēc ir jāstrādā ar pamatskolu, vidusskolu, lai radītu interesi jauniešiem, lai sagatavotu viņus, lai rezultāti būtu labāki,” uzskata Līce. Vienlaikus paredzams, ka tuvāko piecu gadu laikā akūti trūks ne tikai inženierzinātņu un eksakto jomu speciālistu, bet arī darbinieku, kas ieguvuši vidējo profesionālo izglītību un strādā, piemēram, apstrādes rūpniecībā.

Pašlaik lielākā daļa darbaspēka dodas vai tuvākā laikā dosies pensijā. Izglītības ministrija izvirzījusi mērķi tuvāko piecu gadu laikā panākt, ka puse pamatskolu beidzēju izvēlētos turpināt mācības vispārējās izglītības iestādēs, bet puse dotos uz profesionālajām vidējās izglītības iestādēm.


VPP vadošā pētniece B.Bela intervijā par izglītības, nevienlīdzības un ilgtspējas tēmu
10/06/2015

Intervija par izglītības, nevienlīdzības un ilgtspējas tēmu ar VPP SUSTINNO 2.projekta “Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija” vadītāju un vadošo pētnieci Baibu Belu Latvijas Radio 1. programmā “Labrīt” 2015.gada 10.jūnijā.

Autors: Vita Anstrate, Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

Publicēts: Latvijas Sabiedriskie mediji, 10.06.2015.

Raksts pieejams: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/petijums-sabiedribas-noslanosanas-izglitiba-prasa-analizi-un-trucigako-atbalstu.a133082/

Intervija: http://s2.lsm.lv/media/c/6/c85b.mp3

Pētījums: Sabiedrības noslāņošanās izglītībā prasa analīzi un trūcīgāko atbalstu

Noslāņošanās skolās starp turīgāku un trūcīgāku vecāku bērniem Latvijā pastāv, taču šāda problēma nav unikāla un citās Eiropas valstīs sākusies jau pirms vairākiem gadu desmitiem, kad Latvijā iedzīvotāju ienākumu līmenis vēl tik krasi neatšķīrās, tā secina eksperti, kas iepazinušies ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” pētījuma „Privātskolotāji” interaktīvo karti. Ja nereti tieši vecāku rocība nosaka bērna tālākās iespējas karjerā un dzīvē, Latvijas sabiedrībai pašlaik būtu jāatbild uz jautājumu – vai mēs to akceptējam, vai esam ar mieru vairāk palīdzēt tieši trūcīgākajiem.

Lai gan valstī vispārējā izglītība ir bezmaksas, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” pētījumā „Privātskolotāji” noskaidrots, ka daļa vecāku bērnu privātstundām mēnesī tērē vairākus desmitus eiro, tajā pašā laikā liela daļa sabiedrības dzīvo trūcīgi un izvērtē jebkādus papildu tēriņus. „Privātskolotājus algo ne jau nesekmīgajiem skolēniem, algo parasti sekmīgajiem skolēniem, no kuriem grib dabūt vienkārši vairāk ārā,” stāsta socioloģe un asociētā profesore Latvijas Universitātē Baiba Bela. Viņa piebilst, ka sabiedrības noslāņošanās izglītībā citur Eiropā sākusies jau pērnā gadsimta otrajā pusē, un tagad, pēc 25 atjaunotās neatkarības gadiem, kad valsts ir vairāk pietuvojusies Rietumu ekonomikas valstu modelim, šī problēma kļuvusi aktuāla arī Latvijā.

„Francijā jau 70.gados sociologs Pjērs Burdjē, kurš uzsāka arī pētīt izglītību, tai skaitā kā izglītība un noslāņošanās iet kopā, - un tur diezgan skaidri parādās, ka izglītība jau no pamatskolas, arī sākumskolas faktiski, ir orientēta uz vidusslāni un eliti. Tur tas pārklājas – tas kapitāls, kas nāk no ģimenes, ar to, ko iedod skola. Un tas ir viens aspekts, kas, pēc viņa domām un arī dažu citu domām, nostāda bērnus, kuri nāk no mazāk izglītotu vecāku ģimenēm, skolā sliktākā situācijā,” skaidro Bela. „Re:Baltica” ievāktie dati socioloģes teikto apstiprina un rāda, ka Rīgā vidējie tēriņi par privātstundām mēnesī pārsniedz 70 eiro, lielajās pilsētās – 50, bet citviet Latvijā tie ir gandrīz 40 eiro. „Pēc tā pētījuma jau var labi redzēt, ka privātskolotājus atļaujas tie, kam jau ir virs 300 eiro uz cilvēku mājsaimniecībā. Padomājiet - mums ir vidējā alga ir 700 pāri, jau pie 800 eiro tuvojas. Tas nabadzības riska slieksnis bija 136 eiro vēl aprīlī. Protams, ka tie cilvēki, kam ir tie 136 eiro, viņš nevar atļauties bērnam privātskolotāju,” saka Bela.

Vēl iespējams secināt, ka vecāki labu izglītību uzskata par nozīmīgu vērtību, kas palīdzētu bērnam nākotnē iegūt labi apmaksātu profesiju vai amatu, atzīmē Latvijas Universitātes Sociālās antropoloģijas programmas lektore Ilze Mileiko: „Mēs noteikti investējam savos bērnos, un es domāju, ka tie, kam ir bērni, bieži vien investē tādās lietās, kas viņiem liekas liela vērtība, piemēram, bērnam iemācīt franču vai ķīniešu valodu, vai papildus veicināt, lai viņš apgūst matemātiku. Tas bieži vien ir par sapņiem, kādam bērnam ir jāizaug vai kas viņam ir jādara nākotnē. Ne vienmēr tie privātskolotāji ir saistīti ar izglītības kvalitāti. Reizēm tas ir saistīts arī ar to, ko nozīmē būt labam vecākam: labs vecāks ir tas, kurš nodrošina savam bērnam pašu labāko, un tas nozīmē, ka viņš arī nodrošina privātskolotājus un dažādas tādas lietas.”

Citas labklājības valstis cenšas mazināt plaisu starp turīgākajiem un trūcīgākajiem, vairāk atbalstot arī tos bērnus, kuriem ir talants, bet vecāki nevar atļauties papildu tēriņus. Arī Latvijā būtu nepieciešams saprast, vai noslāņošanos pieņemt kā pašsaprotamu, vai to kaut kā risināt, saka socioloģe Bela: „Te ir tas jautājums, kā mēs kā sabiedrība uz to skatāmies? Vai mēs uzskatām, ka, tā teikt, stiprākie un gudrākie paši tiks galā, un lai pārējie kuļas, kā māk? Vai mēs tomēr uzskatām, ka zināmai sociālai solidaritātei ir jāpastāv un tomēr sabiedrībai ir jānodrošina vienādas iespējas visiem.

"Šajā gadsimtā lielākā daļa attīstīto pasaules valstu uzskata, ka ir jādod vienādas iespējas visiem, un sevišķi tas attiecas uz bērniem, kuri ir ļoti atkarīgi no tā, kā viņu vecāki viņus var vai nevar atbalstīt. Tur arī uzskata, ka ļoti daudzi bērni, kas nāk no mazāk izglītotu vecāku ģimenēm, netiek tālāk dzīvē uz priekšu tāpēc, ka viņus uzreiz iestigmatizē tajā rāmī, un nevar būt, ka bērnu tā vērtē, ka viņš jau no mazām dienām tiek ielikts kaut kādā neveiksminieka rāmī.”

Diemžēl pašlaik labākajās augstskolās var studēt tie jaunieši, kuru vecāki par studijām var samaksāt arī tad, ja jaunietis izvēlas maksas studijas šeit Latvijā vai ārvalstīs, un arī labākajās valsts ģimnāzijās konkursus bez papildus gatavošanās nokārtot esot grūti, uzsver socioloģe.

Projektā „Privātskolotājs” trīs nedēļu garumā ievāktās anketas joprojām apskatāmas interneta adresē privātskolotāji.lv. Tāpat jau rudenī „Re:Baltica” žurnālisti turpinās pētīt Latvijas skolu noslāņošanos.


Konference „Kāds progresīvais nodoklis ir vajadzīgs Latvijā?”
05/06/2015

Piektdien, 2015.gada 5.jūnijā, Saeimā notika konference „Kāds progresīvais nodoklis ir vajadzīgs Latvijā?”. Konferenci rīko Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Konferencē īpaša uzmanība tika pievērsta esošās nodokļu politikas ietekmei uz sociālo nevienlīdzību Latvijā, kā arī tam, vai progresīva nodokļu politika var vienlaikus palielināt valsts budžeta ieņēmumus, stimulēt ekonomisko izaugsmi un mazināt sociālo nevienlīdzību. Tāpat tika diskutēts par ieguvumiem un riskiem, ieviešot progresīvo nodokļu sistēmu. Konferences dalībnieki arī sprieda, kuros nodokļos ir iespējams īstenot progresivitātes principu.

Arī Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) pētniece Anna Zasova uzstājās ar prezentāciju "Nodokļu sistēmas progresivitātes palielināšana Latvijā: perspektīvas un instrumenti”.

Prezentācija pieejama šeit: http://biceps.org/lv/jaunumi/VPP_prezentacija_5Jun_2015

 

VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki iesniedz projekta pieteikumu EK ietvarprogrammai Apvārsnis 2020
25/05/2015

2015. gada 25. maijā VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa kopā ar pārējām partnervalstīm iesniedz EK ietvarprogrammas A2020 projekta ENERGY-ACTION EUROPE pieteikumu - “Changing the Behaviours of Consumers in Respect of Energy Use in Europe”. Projekta vadošais partneris ir Hamburg University of Applied Sciences (Vācija), sadarbībā ar ir Igauniju, Somiju, Vāciju, Lietuvu, Poliju, Zviedriju, Latviju.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki piedalās Liepājas Universitātes 18. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē
21/05/2015

Laika posmā no 14.–15. maijam norisinājās Liepājas Universitātes 18.  starptautiskā zinātniska konference, kura tika organizēta sadarbībā ar Malardālenas Universitāti (Zviedrija). VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa sadarbībā ar Liepājas Universitāti organizēja sekciju “Vides zinātne”, kuras laikā nolasīja sešus referātus par vides pārvaldības attīstības,  ilgtspējīgas attīstības pārvaldības indikatoru sistēmas, mājsaimniecību vides pārvaldības, vides komunikācijas un klimata pārmaiņu pārvaldības tematiem. Par nolasītajām tēmām tika sagatavotas publikācijas izdošanai Liepājas Universitātes zinātnisko rakstu krājumā.

Liepājas Universitātes 18. Starptautiskās konferences  programma: https://www.liepu.lv/uploads/files/PROGRAMMA_Sabiedri_ba_un_kultu_ra_2015.doc 


Vides rīcībpolitika praksē: VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa iesniedz atzinumu par publiskajai apspriešanai nodoto Salacgrīvas novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas redakciju
18/05/2015

Ievērojot VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupas 2014.g. veiktos pētījumus Salacgrīvas novadā (VPP projekta modeļteritorija) un sagatavotos rīcībpolitikas priekšlikumus novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiskai plānošanai (t.sk. konkrēti Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai), kā arī pēc Salacgrīvas novada vadības lūguma, tika sagatavoti rīcībpolitikas atzinumi par sabiedriskajā apspriešanā esošiem plānošanas dokumentiem: Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, Attīstības programmu un Vides pārskatu.
Tika organizēts diskusiju seminārs ar novada attīstības plānošanas (pārvaldības) pamatdokumentu izstrādes vadības grupu un, atbilstoši, iesniegts atzinums par konkrētajiem Salacgrīvas novada attīstības plānošanas dokumentiem, akcentējot ilgtspējības un integrativitātes principu ievērošanu, kā arī piekrastes un vides pārvaldības prioritāro jautājumu atspoguļošanu apspriešanai piedāvātajos piekrastes novada plānošanas dokumentos, t.sk. kontekstā ar iepriekš pašvaldībā apstiprināto Salacgrīvas novada Zaļo deklarāciju (2010), kā vienu no pirmajiem municipālas vides pārvaldības rīcībpolitikas dokumentiem Latvijā.
 


Agita Misāne par pareizticīgās baznīcas lomu Latvijā
30/04/2015

Reliģijas socioloģe, VPP SUSTINNO pētniece Agita Misāne diskutē par pareizticību un pareizticīgās baznīcas vietu un lomu Latvijas mūsdienu sabiedrībā Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunkts". Rakstu lasīt :http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/kadai-jabut-pareizticigo-baznicas-lomai-latvija-abstraheties-vai.a51544/ .

 

 Avots: Aidis Tomsons, Ingrīda Ābola. 30.04.2015. Krustpunktā. Pareizticīgā baznīca Latvijā: norobežoties no aktualitātēm vai būt sabiedriski aktīvai? http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/pareizticiga-baznica-latvija-norobezoties-no-aktualitatem-vai-bu.a51544/


VPP SUSTINNO pētniece piedalās konferencē “Visuality” Viļņā
25/04/2015

2015. gada 23.-24.aprīlī Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte rīkoja konferenci “Visuality”, kuras tēma šogad bija “Starpkultūru radošie diskursi” (Intercultural Creative Discourses). Konferencē piedalījās pētnieki no Amerikas Savienotajām Valstīm, Francijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas, Somijas, Taivānas, Ukrainas, Vācijas.  Konference tiek rīkota katru otro gadu un to apmeklē dažādu disciplīnu profesionāļi, lai prezentētu savus pētījumus par vizuāliem fenomeniem un diskutētu par rezultātiem gan formālā, gan neformālā atmosferā.
Šogad bija arī atsevišķa sekcija pilsētu pētniecībā, kurā Evija Zača prezentēja disertācijas un VPP SUSTINNO programmas ietvaros veiktā pētījuma vienu tēmu, kas ir saistīta ar sociālajām inovācijām, pilsētas tēlu, sapņiem un radošumu. Pilsētu izpētes sekcijā tika prezentēti arī pētījumi par pilsētas telpas izjūtu Jekaterinburgas viesiem Krievijā, par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, izmantojot naratīva pieeju Lietuvā, pētnieks no Taivānas tālāk attīstīja Marka Ožē konceptu par “ne-vietu ” (Non-Places), kā arī citi pētījumi. Kopumā konference sniedza daudzveidīgu skatījumu uz vizuālā materiāla izpētes un izmantošanas iespējām.
 


VPP SUSTINNO projekta Nr.1 pētnieces uzstājas Starptautiskā konferencē “Statistika zināšanu sabiedrībai”
24/04/2015

Eurostat datu lietotāju starptautiskā konference “Statistika zināšanu sabiedrībai” notika 24. aprīlī, kuras ietvaros uzstājās arī BICEPS pētnieces un VPP SUSTINNO projekta Nr.1 dalībnieces Anna Pļuta un Anna Zasova ar prezentāciju "Transfer of tax burden from labour force to immovable property: impact on poverty, income inequality and well-being".

Prezentācija pieejama šeit: http://biceps.org/en/news/EurostatKonference


VPP SUSTINNO projekta Nr.1 pētniece piedalās 16. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Economic Science for Rural Development 2015
23/04/2015

16. Starptautiskā zinātniskā konference "Economic Science for Rural Development" notiek no 23. līdz 24. aprīlim LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē, Jelgavā. BICEPS pētniece Anna Pļuta konferences ietvaros šodien uzstājās ar prezentāciju "Taxes and the Labour Market Participation in Latvia".

Prezentācija pieejama šeit: http://biceps.org/lv/jaunumi/TaxesAndTheLabourMarketParticipationInLatvia


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki iesniedz projekta pieteikumu EK ietvarprogrammai Apvārsnis 2020
21/04/2015

2015. gada 21. aprīlī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa kopā ar pārējām partnervalstīm iesniedz EK ietvarprogrammas A2020 projekta pieteikumu - Waste 2 Homes (W2H) programmā Waste: resource to recycle, reuse and recover raw materials (WASTE-6a-2015: Innovation Action) pieteikumu. Projekta vadošais partneris ir University of the West of England, Bristol (UWE) (Lielbritānija), sadarbībā ar ir Lielbritāniju, Portugāli, Igauniju, Lietuvu, Rumāniju, Grieķiju, Itāliju, Latviju.


VPP SUSTINNO projekta Nr.1 pētniece piedalās Daugavpils Universitātes 57. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē
16/04/2015

Daugavpils Universitātes 57. Starptautiskā zinātniskā konference notiek no 16. līdz 17. aprīlim Daugavpils Universitātē un arī BICEPS pārstāve, VPP SUSTINNO projekta Nr.1 pētniece Marija Krūmiņa konferences ietvaros šodien uzstājās ar prezentāciju "Who are Latvian early-stage entrepreneurs". Prezentācija pieejama šeit: http://biceps.org/en/news/WhoAreLatvianEarlyStageEntrepreneurs


Agita Misāne par sieviešu ordināciju
07/04/2015

Reliģijas socioloģe, VPP SUSTINNO pētniece Agita Misāne diskutē par mūsdienu sabiedrības vērtībām un sieviešu ordinācijas jautājumu. Rakstu lasīt: http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/ordinacijas-jautajumi-musdienas.-sieviesu-ordinacija.a48464/

 Avots: Olga Rimšāne, Sandra Kropa, 16.02.2015. Zināmais nezināmajā. Ordinācijas jautājumi mūsdienās. Sieviešu ordinācija. http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/ordinacijas-jautajumi-musdienas.-sieviesu-ordinacija.a48464/


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki piedalās projekta pieteikuma EK ietvarprogrammai Apvārsnis 2020 izstrādē
11/03/2015

2015. gada 11. martā VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa piedalījās EK ietvarprogrammas A2020 projekta tēmas ENERGY-ACTION EUROPE pieteikuma sagatavošanas diskusiju seminārā. Projekta vadošais partneris ir Hamburg University of Applied Sciences (Vācija). Projekta partnervalstis ir Igaunija, Somija, Vācija, Lietuva, Polija, Zviedrija, Latvija.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki piedalās projekta pieteikuma EK ietvarprogrammai Apvārsnis 2020 izstrādē
20/02/2015

2015. gada 20. februārī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa piedalījās EK ietvarporgrammas A2020 projekta tēmas WASTE-6a-2015: Innovation Action pieteikuma sagatavošanas e-seminārā. Projekta vadošais partneris ir University of the West of England, Bristol (UWE) (Lielbritānija).  Projekta partnervalstis ir Lielbritānija, Portugāle, Igaunija, Lietuva, Rumānija, Grieķija, Itālija, Latvija.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki iesniedz projekta pieteikumu programmai INTERREG BALTIC SEA REGION (1. etaps)
12/02/2015

2015. gada 9. februārī projekta komanda ir pabeigusi sagatavošanas darbus un ir iesniegusi ES sadarbības programmai INTERREG BALTIC SEA REGION projekta pieteikumu - “Water emissions and their reduction in village communities (VillageWater)”, kurā vadošais partneris ir Natural Resources Institute Finland (LUKE) (Somija). Projekta partnervalstis ir Igaunija, Somija, Vācija, Lietuva, Polija, Zviedrija, Latvija.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki organizē sekcijas darbu Latvijas Universitātes 73. Zinātniskajā konferencē
09/02/2015

2015. gada 6. februārī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupa organizēja Latvijas Universitātes 73. Zinātniskās konferences divas sekcijas:
- “Vides pārvaldības attīstība: sektori un integratīvās pieejas”, kurā tika nolasīti deviņi referāti un - “Piekrastes ilgtspējīga attīstība: pārvaldība un komunikācija”, kurā no projekta komandas puses tika nolasīti seši referāti un publicētas LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) konferences sekciju tēzes, kā arī pasākumā piedalījās studenti.
Konferences mērķis bija savstarpēji iepazīstināt vides pārvaldības nozares un citu nozaru speciālistus un doktorantus ar vides pārvaldības zinātnes un prakses aktualitātēm Latvijā. Nozīmīga bija arī savstarpējā pieredzes apmaiņa, šaurāku tēmu pārzinātājiem radot iespēju paraudzīties uz vides pārvaldības problemātiku no sistēmiskā un citiem aspektiem, atšķirīgiem no viņu ikdienas darbā un pētījumos sastopamā.
Ievērojama vieta vides pārvaldības dažādo sektoru ziņojumu vidū bija starpsektoru un integratīvajām tēmām: piekrastes pārvaldība (sekcija VPP ietvaros), klimata pārmaiņu pārvaldība un ar to saistītā vides pārvaldības problemātika (enerģētika, atkritumi, lauksaimniecība), ilgtspējīgas attīstības pārvaldības indikatoru novērtējums un nodrošinājums (pamatpieejas, attīstības plānošana un sektori, pielietojums municipālajā praksē) un vides komunikācijas pārvaldība saistībā ar dažādu sektoru un līmeņu pārvaldību.
Latvijas Universitātes 73. Zinātniskās konferences programma:

http://www.lu.lv/konference/programma/

Latvijas Universitātes 73. Zinātniskās konferences ĢZZF referātu tēzes:
http://www.geo.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/gzzf/Konferences/Tezu_krajumi/A5_kopa_gala_versija_2015.pdf


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki iesniedz projekta pieteikumu programmai INTERREG CENTRAL BALTIC (1.etaps)
05/02/2015

2015. gada februārī projekta komanda ir pabeigusi sagatavošanas darbus un iesniegusi ES sadarbības programmai INTERREG CENTRAL BALTIC  izziņas un attīstības projekta pieteikumu - “Baltic Coastal Indicator Network (BaltCOIN)”, kura vadošais partneris ir Latvijas Universitāte (Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte), sadarbībā ar partneru universitātēm centrālās Baltijas reģionā – Stokholmas Universitāti (Zviedrija), Turku Universitāti (Somija) un Tartu Dzīvības zinātņu Universitāti (Igaunija) – un šo valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām un valsts pārvaldes institūcijām.


Vides rīcībpolitika praksē: VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki iesniedz priekšlikumus Valmieras pilsētas Vides deklarācijai
30/01/2015

VPP SUSTINNO projekta grupa turpina 2014.g. uzsākto pilotpētījumu par vides pārvaldības (VP) procesa un satura novērtēšanu un atbilstošas Vides nozares tālāku izveidi Valmieras pilsētā (viena no izvēlētajām VPP projekta modeļteritorijām). Sadarbībā ar Valmieras pilsētas Domi, tiek veikti kā pētījumi, tā arī izstrādātas rīcībpolitikas iniciatīvas pašvaldībai, kuras iespējams izmantot arī plašāk kā municipālas vides pārvaldības labās prakses demonstrāciju piemērus.
2014.g. pētījumu un sadarbības semināra rezultātā tika izstrādāti priekšlikumi Vides nozares plānošanas sistēmas attīstībai Valmieras pilsētas pašvaldībā t.sk. aicinot sagatavot Valmieras Vides deklarāciju, kā brīvprātīgu VP instrumentu un pašvaldības pirmo Vides nozares rīcībpolitikas dokumentu, politiski apliecinot pašvaldības vēlmi kļūt par “zaļo” pašvaldību un pēctecīgi strukturēti izstrādāt arī pilsētas Vides rīcības programmu. 2015.g., atbilstoši turpinot pētījumus un sadarbību ar Valmieras pilsētas pašvaldības speciālistiem, tika izstrādāts Valmieras Vides deklarācijas priekšlikums.
Rezultātā Valmieras pilsētas pašvaldības domes deputāti 2015. gada 29. janvārī izskatīja un, kā viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, apstiprināja Valmieras pilsētas Vides deklarāciju.

Valmieras Vides deklarācija: http://valmiera.lv/sites/default/files/vides_deklaracija_1_0.pdf


Uzstāšanās Saeimā ar ziņojumu “Nodokļu sistēmas iespējamā loma ienākumu nevienlīdzības mazināšanā”
27/01/2015

2015.gada 27.janvārī Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) pētnieki - Alfreds Vanags, Anna Zasova un Anna Pļuta (Ždanoviča) uzstājās ar ziņojumu “Nodokļu sistēmas iespējamā loma ienākumu nevienlīdzības mazināšanā” Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Prezentācija pieejama šeit: http://biceps.org/lv/jaunumi/VPP_prezentacija_27janv_2015


VPP SUSTINNO pētnieki par taisnīgumu un efektivitāti Latvijas nodokļu pabalstu sistēmā
16/01/2015

2015.gada 16.janvārī notikušās konferences "Nodokļu politika Latvijā: iespējas un izaicinājumi" ietvaros pašmāju un starptautiskie eksperti kritiski apskatīja Latvijas nodokļu politikas trūkumus, piedāvāja risinājumus, kā arī norādīja uz labas nodokļu prakses piemēriem citās valstīs. Pasākumā, ko rīkoja Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupa Eiropas Parlamentā, uzmanība pamatā tika vērsta uz ar ienākumiem saistītajiem nodokļiem un to veiksmīgu administrēšanu, kā arī uz efektīviem paņēmieniem tam, kā mazināt nevienlīdzību.
Pētnieces Anna Zasova un Anna Pļuta (Ždanoviča) no Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) stāstīja par taisnīgumu un efektivitāti Latvijas nodokļu pabalstu sistēmā. Viņas vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas nodokļu un pabalstu sistēmu raksturo gan salīdzinoši vāji stimuli strādāt, gan zema ienākumu pārdales pakāpe.

Prezentācija pieejama šeit: http://biceps.org/lv/jaunumi/VPP_prezentacija_16janv_2015


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieku grupas darba MK horizontālo uzdevumu izpildes plānošanas seminārs
05/01/2015

2015.gada 5.janvārī notika SUSTINNO projekta Nr.4 “Vides daudzveidība un ilgtspējīga pārvaldība” pētnieku grupas plānošanas-diskusiju seminārs par aktualitātēm VPP horizontālo uzdevumi realizācijā, atbilstoši uzstādījumiem MK 2014.g. 07.oktobra Rīkojumā Nr. 559. Tika izskatīti un apstiprināti priekšlikumi gan par atsevišķu jaunu Vides un ilgtspējīgas attīstības pārvaldības (VIAP) kursu izstrādes nepieciešamību un lietderību maģistra studiju līmenim LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē (LU ĢZZF), gan par Vides pārvaldības studiju moduļa attīstību un izveidi. Atbalstīti arī grupas docētāju priekšlikumi par turpmāku un paplašinātu sadarbības veidošanu jaunajā studiju semestrī ar galvenajām VPP SUSTINNO projekta Nr.4  mērķgrupām – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un tās reģionālajām vides struktūrām (RVP u.c.), pašvaldībām, vides NVO u.c. – gan iesaistot ikgadējā LU zinātniskās konferences darbā, gan sadarbības integrācijā konkrētu VIAP kursu realizācijā un citās projekta plānotajās aktivitātēs.


VPP SUSTINNO projekta Nr.4 pētnieki tiekas ar Valmieras pilsētas Domes amatpersonām
02/01/2015

2014.gada 19.decembrī VPP SUSTINNO projekta Nr.4 vadītājs prof. Raimonds Ernšteins un pētnieku grupa Valmierā tikās ar Valmieras pilsētas Domes vides pārvaldības tematikas atbildīgajām amatpersonām par sadarbības veidošanu VPP ietvaros. Tikšanās laikā tika panākta principiāla vienošanās par Valmieras pašvaldību kā VPP pētījumu modeļteritoriju, kurā papildus un komplementāri jau LU plānotajiem vides pārvaldības pamatpētījumiem tiks veidota tālāka sadarbība ar pašvaldību un finansējuma piesaiste inovatīvu izziņas un rīcībpolitikas izstrādņu sagatavošanā, t.sk. vides pārvaldības pārskata un vides rīcības programmas priekšlikumiem pilsētai. Jau tiek uzsākta sadarbība pilsētas Vides deklarācijas videszinātniskā pamatojuma un struktūras izstrādei, kā arī turpmāk paredzētai iedzīvotāju mājsaimniecību aptaujai.